„Pilotpilsētu rokasgrāmata“ ir projekta „NetZeroCities“ (NZC) 4. darba pakas (WP4) rezultāts, kas aptver pilotpilsētu programmas izstrādi un īstenošanu, izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un tam sekojošu finansējuma piešķiršanas programmu.

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt pilsētām sagatavot pieteikumus iesniegšanai atklātajā konkursā, sniedzot norādījumus par pilotpilsētu programmas darbības jomu, mērķiem un uzdevumiem, kā arī par plašāko NZC projekta metodiku, iepazīstinot ar galvenajiem jēdzieniem un terminoloģiju, kā arī norādot uz noderīgiem resursiem, rīkiem un ar to saistītiem piemēriem.

„Pilotpilsētu rokasgrāmata“ ir izdevums, kas tiks publicēts, lai sniegtu atbalstu un norādījumus pilsētām, kuras plāno pieteikties dalībai NZC pilotpilsētu programmā.

Tajā ir sniegts atbalsts un norādījumi par NZC pilotpilsētu programmas kontekstu un galvenajiem virzieniem (tostarp uzaicinājuma iesniegšanas grafiks), iepazīstinot ar programmas galvenajiem jēdzieniem, terminoloģiju un sastāvdaļām; kā arī, ja nepieciešams, ir iekļauti papildu resursi, saites, gadījumu izpētes un piemēri, kurus pilsētas var izmantot, gatavojot savu pieteikumu.

Rokasgrāmata var tikt atjaunināta, ja mainās un/vai kļūst pieejama papildu informācija. Tiks publicēti bieži uzdotie jautājumi (FAQ), ja jautājumi un atbildes uz tiem ir aktuāli visiem potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem.

Papildus šim rokasgrāmatai, konkursa atklāšanas brīdī (saskaņā ar 2.1. sadaļā norādīto grafiku) tiks publicētas konkursa vadlīnijas, kurās būs iekļauts aicinājums pieteikties, novērtēšanas un atlases kritēriji, kā arī tehniskā informācija par pieteikšanās procesu.

Šis ceļvedis ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tas sniedz gan informāciju, gan iedvesmo pilsētas, kuras apsver iespēju pieteikties NZC pilotpilsētu programmai, un tā struktūra balstās uz šādiem jautājumiem:

• Kāpēc šī [sadaļa/tēma] ir saistīta ar NZC un konkursu „Pilotpilsētas“?
• Kā tas var būt noderīgi vai svarīgi pilsētām, gatavojot savu priekšlikumu?
• Vai ir kādi atbilstoši ilustratīvi piemēri un gadījumu izpētes?
• Kādiem resursiem un/vai NZC platformas nākotnes resursiem/pakalpojumiem pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību?
• Kopsavilkums: Kādi jautājumi pilsētām būtu jāuzdod sev saistībā ar šo sadaļu/tēmu?
• Kādi ir galvenie termini, kas būtu jāiekļauj terminu vārdnīcā?
• Vai ir kādas oficiālas atsauces, kas būtu jāiekļauj?

Kā lasīt šo rokasgrāmatu:

• Šī rokasgrāmata ir strukturēta atbilstoši uzaicinājuma vadlīnijām un vērtēšanas kritērijiem, tomēr tās galvenais izstrādes princips ir bijis atbalstīt pilsētu ideju ģenerēšanu un pārdomu procesu pirms pieteikuma iesniegšanas.
• Galvenie termini un jēdzieni, kas izcelti treknrakstā un zilā krāsā, ir definēti NZC pilotpilsētu programmas vajadzībām un atrodami terminu vārdnīcā.
• Saskaņā ar uzaicinājuma vadlīnijām, ja pieteikums uzaicinājumam „Pilotpilsētas“ attiecas uz vairākām pilsētām, lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā dokumentā minētais termins „pilsēta“ attiecas gan uz pilsētu grupu, gan uz katru atsevišķo pilsētu, kas ietilpst šajā grupā.

Pilsētas ir ekonomiskās darbības, zināšanu radīšanas, inovāciju un jauno tehnoloģiju centri, un tās ietekmē tajās dzīvojošo vai strādājošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ievērojami veicinot Eiropas kopienu labklājību. Tām ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Eiropas Zaļās vienošanās (EGD) mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un panāktu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Pilsētas aizņem tikai 4 % no ES teritorijas, taču tajās dzīvo 75 % ES iedzīvotāju. Turklāt pilsētas patērē vairāk nekā 65 % no pasaules enerģijas un rada vairāk nekā 70 % no globālajām CO2 emisijām. 2014. gadā trīs no četriem ES iedzīvotājiem dzīvoja pilsētu teritorijās, un paredzams, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs līdz aptuveni 83,7 %.

Tādējādi klimata pārmaiņu mazināšana lielā mērā ir atkarīga no pilsētu rīcības, īstenojot zaļo un digitālo transformāciju. Sagaidāms, ka misijas pilsētas vadīs šo transformāciju, panākot klimata neitralitāti līdz 2030. gadam, kā arī nodrošinot saviem iedzīvotājiem tīrāku gaisu, drošāku transportu un mazāk satiksmes sastrēgumu un trokšņa. ES misijas „Klimatneitrālas un viedas pilsētas” mērķi („Pilsētu misija”) ir līdz 2030. gadam izveidot 100 klimatu neitrālas un viedas Eiropas pilsētas un nodrošināt, ka šīs pilsētas darbojas kā eksperimentu un inovāciju centri, lai līdz 2050. gadam visas Eiropas pilsētas varētu sekot to piemēram.

Šāds mērķu līmenis ir ārkārtējs uzdevums, un tā sasniegšanai būs nepieciešamas dziļas un sistēmiskas pārmaiņas. Izšķiroša nozīme būs valdības vadībai, kā arī nozares, izglītības un pētniecības iestāžu un pilsonisko organizāciju rīcībai, kas prasīs saskaņotību politikas, pārvaldības un nepieciešamo kapitālieguldījumu organizēšanas jomā.

Lai sasniegtu savus mērķus, Cities Mission būs jāpalīdz pārvarēt arī būtiskās grūtības, kas pašlaik liedz lielai pilsētu grupai sasniegt mērķi par klimata neitralitāti līdz 2030. gadam. Daudzas pilsētas un pilsētu organizācijas ir norādījušas, ka, lai gan tās vēlas virzīties tālāk un ātrāk, tās saskaras ar šķēršļiem, piemēram, saistībā ar to darbības kapacitāti un spējām, finansējuma pieejamību un nepieciešamību veidot politisko atbalstu gan no vēlētāju puses, gan savās valstīs. Šie ir konkrēti piemēri daudzajām grūtībām, ar kurām pilsētas saskaras ceļā uz klimata neitralitāti, lai gan tie nav vienīgie.

Tādās jomās kā mobilitāte pilsētās un ēku energoefektivitāte pilsētu īpatnības — piemēram, augstais iedzīvotāju blīvums un ģeogrāfiskā koncentrācija — paver inovāciju iespējas, kas var būtiski ietekmēt klimata neitralitāti. Pilsētās atrodas lielākā daļa Eiropas ēku fonda, un to renovācija ir nepieciešama, lai ietaupītu enerģiju ceļā uz klimata neitralitāti. Tas var radīt milzīgus (un redzamus) "papildu ieguvumus", piemēram, labāku gaisa kvalitāti ārā un telpās, mazāk satiksmes sastrēgumu, veselīgāku aktīvo mobilitāti un veselīgākas, klimata izmaiņām pielāgotākas un komfortablākas ēkas; mazāk ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām, mazāk trokšņa un tīrāku, skaistāku un vērtīgāku pilsētvidi. Citiem vārdiem sakot, politikas pasākumiem, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu (GHG) samazināšanu pilsētās, ir spēcīga un pozitīva „papildu ietekme”, kas palīdzēs gūt iedzīvotāju atbalstu šādiem pasākumiem.

Viedo pilsētu risinājumi un datu apmaiņa lielā mērogā paver iespējas plānot, īstenot un uzraudzīt emisiju samazināšanu dažādās nozarēs, piemēram, pilsētu mobilitātes jomā, ēku energoefektivitātes jomā, gaisa piesārņojuma uzraudzībā, kā arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanā.

Atzīstot, ka lielāko daļu ieguldījumu oglekļa neitralitātes sasniegšanai tieši vai netieši būs jāveic iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras attīstītājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām (patiesībā šajā „Material Economics“ pētījumā tiek lēsts, ka tikai 17 % ieguldījumu veiks pašas pilsētas), pilsētām būs galvenā loma citu ieinteresēto personu mobilizēšanā, izmantojot savas plānošanas pilnvaras, savu lomu kā komunālo pakalpojumu sniedzēju akcionāriem, īstenojot iedzīvotājiem vērstas iniciatīvas, izmantojot stimulus un veicinot ieguldījumus, kas vērsti uz vairākām ieinteresētajām personām.

Resursi un citas iniciatīvas

• NZC misijas platforma ietvers zināšanu krātuvi, kurā būs pieejami gadījumu pētījumi un piemēri, kas kalpos par iedvesmas avotu un orientieru, kā arī vadības paneli, kas ļaus pilsētām uzraudzīt un salīdzināt sasniegto progresu. Turklāt tajā būs Eiropas inovāciju ekosistēmu karte, kurā iekļauti klasteri, inkubatori un atbalsta programmas, kas sniedz atbalstu tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri piedāvā ilgtspējīgus risinājumus pilsētu klimata stratēģijām.
• Kustība „Living-in.EU“ cenšas paātrināt digitālo transformāciju tā, lai palīdzētu pilsētām un kopienām risināt dažādus sabiedrības problēmjautājumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.
• Eiropas Klimata pakts.
• Iniciatīva „Jaunais Eiropas Bauhaus” (NEB) klimatu neitrālu pilsētu kvalitātes pārveidošanai.
• Manheimas deklarācija, ko ierosināja ICLEI, lai atbalstītu pilsētas „vietējo zaļo vienošanos“ izstrādē un īstenošanā, kā arī 2020. gada novembrī pieņemtā Jaunā Leipcigas harta, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta zaļai, taisnīgai un produktīvai ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.
• Valstu enerģētikas un klimata plāni.
• ES kohēzijas politika.
• ES pilsētu programma.
• ES prasmju pakts
• Atjaunošanas un noturības mehānisms un plāni
• REPowerEU plāns
• ES misija: Klimatneitrālas un viedas pilsētas: īstenošanas plāns

NZC pilotpilsētu programma identificēs un atbalstīs Eiropas pilsētas, lai tās izmēģinātu un ieviestu novatoriskas pieejas straujai dekarbonizācijai divu gadu ilgā pilotprogrammas laikā, darbojoties dažādās tematiskajās jomās un pārvarot funkcionālās barjeras, tādējādi atbalstot sistēmisku pārveidi. Izvēloties pilotprojektus, tiks mēģināts risināt jautājumus, kas attiecas uz visām pilsētu sistēmām, kuras veicina klimata neitralitāti, tostarp mobilitāti, enerģētikas sistēmām un apbūvēto vidi, materiālu un resursu plūsmas, dabas teritorijām, kultūras, sociālajām, finanšu un institucionālajām sistēmām, kā arī pieejamām publiskajām telpām. Katrs pilotprojekts var būt vērsts uz visām šīm pilsētu sistēmām vai to kombināciju, atkarībā no konteksta un ierosinātā pilotprojekta mēroga.

Paredzams, ka pilotpilsētas izmēģinājuma projekta laikā pilsētas vai rajona līmenī pārbaudīs un ieviesīs inovatīvus risinājumus vai risinājumu kopumus, izceļot konkrētas atziņas, kas gūtas no inovatīvajiem virzieniem, kā arī pilsētas līmenī attīstot zināšanas, kapacitāti un spējas. Līdz pilotprojekta beigām būtu jāidentificē skaidrs inovatīvu risinājumu kopums, kas ir gatavs ieviešanai, mēroga paplašināšanai un/vai atkārtošanai. Tas varētu ietvert jaunus uzņēmējdarbības modeļus, politikas iniciatīvas, pārvaldības inovācijas, finansēšanas modeļus un atkārtošanas vai mēroga paplašināšanas stratēģijas.

Izvēlētās pilotpilsētas saņems finansējumu un praktisku atbalstu no pilsētu konsultantiem un NZC konsorcija partneriem, lai pirms īstenošanas sākšanas pilnveidotu savas pilotaktivitātes, ņemot vērā atbilstības prasības un atlases procesā saņemto atsauksmes. Kamēr pilotprojektos iesaistītās pilsētas un/vai vietējās kopienas strādās pie papildu resursu piesaistīšanas, Mission Platform palīdzēs tām nodrošināt finansējumu pilnīgai īstenošanai, kā arī turpmākai pieredzes pārņemšanai un mēroga paplašināšanai.

Visbeidzot, tiks organizētas daudzas aktivitātes, lai veicinātu mācīšanos starp pilotpilsētām kā galveno komponenti spēju veidošanai, veiksmīgu inovāciju pārņemšanai un attiecību stiprināšanai. Sadarbības programma (City Learning Programme) katru pilotpilsētu savienos ar divām vai trim sadraudzības pilsētām no ES dalībvalstīm un (H2020) asociētajām valstīm. Sadarbības mērķis ir veicināt iekļaujošu līdzdalību efektīvās klimata rīcībās, sekmēt taisnīgu pāreju un veidot sociālo kohēziju.

Izvēlēto pilotprojektu koordinācija gan pilsētu, gan ES līmenī ir nepieciešama, lai izveidotu dažādus pierādījumus, kas parāda ceļus turpmākai un plaša mēroga pārveidei Eiropas pilsētās un visā Eiropas Savienībā. Tādēļ pilotprojektu atlases procesa mērķis ir izveidot stratēģisku portfeli, kurā katram pilotprojektam ir potenciāls pārbaudīt un demonstrēt pārmaiņu ceļa dzīvotspēju konkrētā kontekstā. Kopā pilotpilsētas papildina viena otru, veidojot priekšstatu par to, kā varētu izskatīties sistēmiskas pārmaiņas.

Labie piloti:

• jāizriet no atziņas, ka, kā teikts ES misijas „Klimatneitrālas un viedas pilsētas” īstenošanas plāna vārdiem,
  "Galvenais šķērslis klimata pārejai nav klimata draudzīgu un viedo tehnoloģiju trūkums, bet gan spēja tās ieviest. Pašreizējā, uz atsevišķām jomām balstītā pārvaldības forma, kas izstrādāta un attīstīta tradicionālai pilsētu darbībai un pakalpojumiem, nespēj virzīt uz priekšu vērienīgu klimata pāreju. Tāpēc ir steidzami nepieciešama sistēmiska pārveide."
• censties panākt sistēmisku pārveidi, mērķtiecīgi apvienojot vairākus pārmaiņu virzītājspēkus, lai veidotu spējas ietekmes paātrināšanai. Šie centieni varētu koncentrēties uz vienu vai vairākām galvenajām emisiju jomām
• balstās uz vietējo izpratni un kopīgu pašnovērtējumu par galvenajiem šķēršļiem vai iespējām, kas saistīti ar klimata pārejas paātrināšanu un ar kuriem saskaras konkrētā pilsēta. Tādēļ pilotpilsētas koncentrējas uz galvenajiem nākamajiem soļiem (t. i., pasākumiem, kas ved uz izrāvieniem un/vai pārejas punktiem), kurus pilsētai vajadzētu izpētīt, lai samazinātu savas kaitīgās emisijas, ņemot vērā viedokļus no dažādiem sabiedrības dalībniekiem
• izmēģināt dažādu inovāciju kombinācijas, izmantojot dažādus pārmaiņu virzītājspēkus vienā emisiju jomā vai apvienojot dažādas emisiju jomas, piemēram, rajonu līmeņa visaptverošā risinājumā vai jaunās pilsētas mēroga pārvaldības sistēmās, kas veido sistēmiskas spējas paātrinātām pārmaiņām
• nostiprināt organizatorisko dimensiju, lai veicinātu „radikālas sadarbības“ kultūru, kas ļautu uzturēt un paplašināt kopīgus pasākumus klimata neitralitātes sasniegšanai visā sabiedrībā

Turklāt Misijas platforma palīdzēs pilotpilsētām:

• veicināt iekšējās pārmaiņas pašvaldībās, izveidojot stabilas starpdienestu struktūras, kas ir saistītas ar pilsētu augstāko vadību
• veicināt ciešas saiknes starp pilsētas ieinteresētajām pusēm: citām valsts pārvaldes iestādēm (reģionālajām/valsts), privāto sektoru, akadēmiskajām aprindām, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, kā arī plašsaziņas līdzekļiem
• nostiprināt centienus panākt pilsētu klimata neitralitāti valsts līmenī, izmantojot „sniega pikas efektu“, kas saista pilotprojektus ar pārmaiņām citās tās pašas valsts pilsētās

Pilotpilsētas:

• paātrināt savu izpratni par to, kā panākt izrāvienus un pārvarēt sistēmiskos šķēršļus, un
• parādīt dažādus ceļus uz pāreju, no kuriem citas Eiropas pilsētas var mācīties un kurus tās var pielāgot savam kontekstam

Ja iespējams, pilotpilsētu darbība balstīsies uz to iepriekšējiem un/vai pašreizējiem inovāciju pasākumiem, pievēršot uzmanību gūtajai pieredzei un nosakot, kas nepieciešams, lai veicinātu straujākas pārmaiņas.

Ilustratīvi piemēri

• „Pilotpilsēta“ koncentrējas uz integrētu pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, izmantojot pilsētas pašvaldības lomu tehnoloģiju, finansējuma, regulējuma, sabiedrības līdzdalības un līgumu veidu jomās.
• „Pilotpilsēta“ koncentrējas uz „visa rajona“ enerģētikas pāreju, savienojot apbūvēto vidi ar enerģētikas sistēmām un izmantojot jaunus finanšu instrumentus, pilsētplānošanas politiku un digitāli uzlabotus pārvaldības modeļus.
• „Pilotpilsēta” koncentrējas uz jaunu datu apstrādes iespēju izpēti, to apvienojot ar uz rezultātiem balstītu regulējumu un iepirkumu reformu, kā arī sadarbojoties ar pārstāvjiem no visām pilsētas emisiju jomām, lai labāk saskaņotu esošos resursus un piesaistītu jaunus finansējuma avotus.

Datums / Laiks (CET)	Prece	Saite
2022. gada marts	Punkts: Uzaicinājuma grafika savlaicīga publicēšana projekta tīmekļa vietnē	NZC tīmekļa vietne
2022. gada jūnijs	Publikācija: Dalībnieku rokasgrāmata 2022. gada jūnijā NZC konferencē tiks izdots „Pilotpilsētu rokasgrāmata“, lai palīdzētu pilsētām sagatavot pieteikumus iesniegšanai atklātajā konkursā. Publikācija: Uzaicinājuma vadlīnijas Konkursa vadlīnijas, tostarp atbilstības, novērtēšanas un atlases kritēriji, tiks publicētas gan NZC tīmekļa vietnē, gan Mission Portal, gan ES finansējuma un konkursu iespēju portālā pie dotāciju veida „Cascade Funding Calls“	NZC platforma ES misija: Klimatneitrālas un viedas pilsētas | Eiropas Komisija Finansējums un konkursi (europa.eu)
2022. gada 27. jūnijs 2022. gada 4. jūlijs 5. septembris	NZC pilotpilsētu programma: mērķi, pieeja, pieteikšanās NZC pilotpilsētu programma: atlases kritēriji un atlases process Tehniskā informācijas sesija Atklātais forums	27. jūnijs 4. jūlijs
Pirmdiena, 2022. gada 5. septembris (plkst. 12.00 CEST)	Sākta pieteikšanās Pirmdien, 5. septembrī, plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika (CEST) tiks palaists NZC uzaicinājuma un dotāciju pārvaldības modulis. Pilsētas varēs reģistrēties šajā modulī, izmantojot NZC Mission portālu, un izveidot priekšlikumu ar galveno informāciju. Pilsētas varēs saglabāt šo priekšlikumu un pie tā atgriezties jebkurā brīdī līdz zemāk norādītajam iesniegšanas termiņam	NZC platforma
2022. gada jūnijs – oktobris	Publikācija: Bieži uzdotie jautājumi (FAQ) Laikā no 2022. gada jūnija līdz oktobrim tiks izveidots un atjaunināts bieži uzdotu jautājumu (FAQ) dokuments.	NZC platforma
Piektdiena, 2022. gada 4. novembris (23.59 CET)	Pieteikšanās termiņš Oficiālais pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumi, kas saņemti pēc šīs dienas, netiks pieņemti. Termiņa pagarinājumi netiek piešķirti, un pieteikumu grozīt pēc iesniegšanas nav iespējams. Ieteicams noteikt savu iekšējo termiņu, kas ir agrāks par šo datumu.	NZC platforma
2022. gada novembris – 2023. gada janvāris	Pārskatīšana un atlase Pieteikumi tiks pārbaudīti atbilstoši atbilstības kritērijiem (1. posms), un atbilstošie pieteikumi tiks izvērtēti neatkarīgu ārējo ekspertu komisijā (2. posms). Pieteikumi, kas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem sasniegs minimālo punktu slieksni, tiks virzīti uz galīgo atlasi (3. posms). Sīkāka informācija par šiem posmiem tiks publicēta kopā ar uzaicinājuma vadlīnijām, kad tiks izsludināts uzaicinājums.
2023. gada 28. februāris	Lēmuma paziņošana Pieteikumu iesniedzējiem tiks nosūtīti oficiāli rezultāti kopā ar atsauksmēm.
2023. gada marts	Līguma izstrāde Pieteikumi ir pārstrādāti, ņemot vērā atbilstības un atlases procesā saņemto atsauksmes. Tiek veiktas rūpīgas pārbaudes un pabeigta pārstrādāto projektu plānu sagatavošana.
2023. gada marts	Konkursa rezultātu un izvēlēto pilotpilsētu publiskošana Paralēli līgumu slēgšanas procesam NZC platformā tiks publicēts veiksmīgo pilotpilsētu saraksts, kas tiks izplatīts arī caur NZC komunikācijas kanāliem. Tajā tiks iekļauts apraksts, kas ilustrēs izvēlēto projektu klāstu.	NZC platforma

NZC pilotpilsētu programmas pieteikumu iesniedzējiem būs pieejams plašs atbalsts un norādījumi, lai sagatavotu un iesniegtu pieteikumu konkursam, piemēram:

1. NZC pilotpilsētu programmas rokasgrāmata
   Šī rokasgrāmata ir paredzēta, lai iepazīstinātu projektus iesniedzējus ar NZC pilotpilsētu programmu, un tajā sniegts detalizēts pārskats par programmas struktūru, tās paredzēto pieeju un gaidāmajiem rezultātiem, kā arī galvenajiem jēdzieniem un terminoloģiju.
   
   Pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti izmantot šīs rokasgrāmatas saturu kā iedvesmas avotu, izstrādājot savu izmēģinājuma pasākumu idejas un saskaņojot tās ar NZC Pilotpilsētas programmu, tostarp tās novērtēšanas un atlases kritērijiem.
2. Informatīvās sanāksmes
   Līdz ar šīs rokasgrāmatas izdošanu NZC konsorcijs ir ieplānojis arī virkni informatīvo pasākumu, lai atbalstītu un palīdzētu pilsētām izstrādāt idejas par izmēģinājuma pasākumiem un sagatavot pieteikumus. Informatīvajos pasākumos tiks apskatīti šādi jautājumi:
   • NZC pilotpilsētu programma: mērķi, pieeja, pieteikšanās
   • Atlases kritēriji un atlases process
   • Tehniskā informācijas sesija
   • Atklātais forums (jautājumi un atbildes)
3. Misiju portāls
   Pieteikuma iesniedzējiem pirms pieteikšanās NZC pilotpilsētu programmai būs jāreģistrējas NZC Mission portālā, kas viņiem nodrošinās piekļuvi dažādiem resursiem, kā arī pašam pieteikuma iesniegšanas modulim.
   
   Portāls „Mission“ nodrošinās pilsētām piekļuvi:
   
   • NZC ievadmodulis
   • Praktiskie piemēri
   • Vienlīdzīgu partneru sadarbības platforma
   • Zināšanu krātuve
   • Modulis „Aicinājumu un dotāciju pārvaldība“
   • Sistēmas tehniskie norādījumi (Zvanu un dotāciju pārvaldības modulis)
   • Šīs rokasgrāmatas turpmākās versijas
   • Kontaktinformācija par pilsētu konsultantiem un Pilsētu ekspertu atbalsta mehānismu
   Papildus šim rokasgrāmatai misijas portālā tiks publicēta virkne ar uzaicinājumu saistītu dokumentu un/vai palīgmateriālu (piemēram, vadlīnijas, pielikumi, bieži uzdotie jautājumi un citi attiecīgie dokumenti). Pieteikumu sagatavotājiem tiek lūgts regulāri pārbaudīt šos dokumentus, lai uzzinātu par iespējamām izmaiņām. Konkrētus jautājumus, uz kuriem atbildes nav sniegtas ne šajā rokasgrāmatā, ne misijas portālā, lūdzu, sūtiet uz e-pasta adresi: pilotcities@netzerocities.eu

NZC City Learning programma ir vairākus mēnešus ilga programma, kuras mērķis ir nodot zināšanas un veidot kapacitāti visās programmā iesaistītajās pilotpilsētās un sadraudzības pilsētās [Twins]. Tās pamatā ir stratēģija, kas paredz panākt ietekmi, izmantojot savstarpējo mācīšanos. Savstarpējā mācīšanās ir izglītības pieeja, kas apvieno divus vai vairākus mācībniekus ar līdzīgu pieredzi un ļauj viņiem aktīvi ietekmēt viens otra attīstību, apmainoties ar zināšanām un kopīgi risinot problēmas.

NZC mēs īstenojam šo principu, katrai pilotpilsētai (vai, ja pieteikumu iesniedz vairākas pilsētas, pilsētu grupai) piesaistot divas vai trīs „māsu pilsētas“. Šīs „māsu pilsētas“ būs pilsētas ar līdzīgu fonu kā pilotpilsētām un, iespējams, saskaras ar līdzīgām problēmām. Tās var būt saistītas ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, valsts kontekstu, sociālekonomisko situāciju vai citiem līdzīgiem faktoriem. Tādējādi NZC mērķis ir paplašināt pilotpilsētu darba ietekmi ārpus sākotnējās grupas. Programmas laikā NZC vadīs šīs pilsētas, organizējot virkni tiešsaistes un klātienes sanāksmju. Šo sanāksmju mērķis ir radīt skaidru izpratni par savstarpējiem izaicinājumiem un apmainīties ar potenciālajiem risinājumiem vai tos izstrādāt. Ir paredzēts, ka katra pilotpilsēta ar nelielu delegāciju vienu reizi apmeklēs savu māsas pilsētu, un arī māsas pilsētas vienu reizi apmeklēs pilotpilsētu.

Šī programma ir obligāta „Pilotpilsētu programmas“ sastāvdaļa. Tāpēc pilotpilsētas budžetā būs jāparedz noteikta daļa personāla resursu. Programmas komanda sazināsies ar pilotpilsētām, lai izstrādātu pielāgotus pilsētu profilus, kas nodrošinātu augstas kvalitātes saderību partnerpilsētu atlasē. Saskaņā ar pašreizējo grafiku partnerpilsētu uzaicinājums ir plānots 2023. gada jūnijā, bet programmas sākums — 2023. gada septembrī. Tādējādi pilotpilsētām ir laiks izstrādāt savas aktivitātes un apkopot sākotnējās atziņas. Vairāk informācijas pilotpilsētām tiks sniegta vēlāk.

No NZC konsorcija partnerorganizācijām tiks iecelti desmit „Klimatneitrālo pilsētu“ padomnieki, lai palīdzētu misijas, pilotu un sadraudzības pilsētām stratēģiski virzīt sistēmiskas pārmaiņas un īstenot misijas mērķus. Darbības ietvers palīdzību pilsētām piekļūt platformai, lai izmantotu rīkus un resursus, veicinās apmaiņu starp pilsētām un savienos tās ar projekta partneriem un ekspertiem, veidos nozīmīgu sadarbību starp pilsētām, kas iesaistītas pilotpilsētu programmā un pilsētu mācību programmā, kā arī sniegs nepārtrauktu atbalstu un vadlīnijas un padomus sistēmu pārmaiņām, tostarp identificējot vajadzības un palīdzot pieteikšanās procesā uz Pilsētu ekspertu atbalsta mehānismu (vairāk par šo pakalpojumu zemāk).

Tiks izveidots Pilsētu ekspertu atbalsta mehānisms (CESF), lai sniegtu pilotpilsētām tiešu ekspertu atbalstu, kas pielāgots pilotpasākumu apjomam. CESF apmierinās pilotpilsētu vajadzības pēc ekspertu zināšanām mērķtiecīgās aktivitātēs, kurām nepieciešamas vai nu ārpus NZC esošas uzņēmējdarbības prasmes, vai arī pūles, kas pārsniedz sākotnēji esošajam NZC partnerim piešķirto apjomu. Atbalsta mehānisms tiks uzsākts tūlīt pēc pilotpilsētu atlases procesa. Pilsētu konsultanti sadarbosies ar savām pilotpilsētām, lai noteiktu atbalsta un ekspertu zināšanu prasības, kuras iesniegt mehānismam, izmantojot īpašu pieteikuma veidlapu.

Atbalstu sniegs gan NZC konsorcija partneri, gan — gadījumos, kad konsorcijā nav pieejamas nepieciešamās zināšanas, bet tās ir būtiskas, lai pienācīgi izstrādātu un īstenotu izmēģinājuma pasākumus — tiks piesaistītas ārējās puses un/vai vietējie partneri, tostarp no NZC prakses kopienas (CoP). Vietējie partneri tiks iesaistīti gadījumos, kad nepieciešamas ierobežotas zināšanas par kontekstu, kultūru un/vai valodas prasmes, vai arī gadījumos, kad nepieciešamas plašākas vietējās zināšanas.

NZC CoP darbojas kā NZC metodoloģiju popularizētājs ārpus projekta robežām un kā platforma, kas savieno pilsētas ar ekspertiem. Tā ir virtuāla telpa, kur pilsētas var publicēt savas vajadzības, kā arī zināšanu krātuve, kurā praktiķi var apvienoties grupās atbilstoši ģeogrāfiskajai piederībai un specializācijām, kā arī piedalīties pasākumos, podkastos, tīmekļa semināros, apmācībās un sertifikācijas procesos, kas balstās uz NZC zināšanu krātuvi.

P2P sociālais tīkls un sadarbības platforma ir galvenais modulis „Mission“ portālā, kas paredzēts mijiedarbībai starp lietotājiem, tostarp pilsētām, NZC konsorciju un plašāko NZC prakses kopienu. Pilotpilsētas to izmantos, lai:

• Tikšanās, kontaktu veidošana un sadarbība ar citām „NetZeroCities“ pilsētām, apmainoties ar aktivitātēm, idejām, atziņām un inovācijām
• Virtuālu diskusiju sesiju rīkošana tiešsaistē
• Pievienošanās un pilsētu grupu veidošana, kas strādā ar tematiskām jomām
• Sadarbība ar sadraudzības pilsētām un sadraudzības attiecību veidošana
• Daloties ar savas pilsētas pasākumiem, idejām, atziņām un inovācijām
• Uzzināt un publicēt informāciju par pasākumiem, ko rīko sadraudzības pilsētas, vai par citiem interesantiem pasākumiem
• Pilsētu konsorciju veidošana, lai piesaistītu ārējo finansējumu
• Privātas divpusējas sarunas

Moduļa sociālais tīkls elements nodrošina visiem pieejamu atvērtu tīklu, kas kalpo kā platforma atklātām diskusijām un ziņu publicēšanai visā NZC kopienā. Tas būs arī portāla sākuma lapa pēc pieteikšanās, kurā būs saites uz galveno saturu citos moduļos, piemēram, zināšanu krātuvi un datu pārskatu funkciju pilsētas informācijas panelī

grupu lapas nodrošina telpu strukturētākai pastāvīgai saziņai, piedāvājot iespējas dokumentu apmaiņai, tiešsaistes sanāksmēm un kopīgam darbam. Lietotāji var noteikt privātuma iestatījumus, tādējādi būs pieejamas dažādas „atvērtas” un „slēgtas” funkcijas, kuru privātuma iestatījumus lietotāji var noteikt paši. Grupu lapas tiks izveidotas gan tematiskajai darbībai, gan Pilsētas mācību programmas („sadraudzības”) darba grupām

Lapas sanāksmes un pasākumi piedāvā funkcijas tīmekļa semināriem/jēgas veidošanas sesijām/mācību pasākumiem.

Zināšanu krātuve

NZC/Misijas platformas zināšanu krātuve ietvers ļoti visaptverošu pārskatu par paraugprakses piemēriem no dažādām Eiropas pilsētām. Zināšanu krātuves mērķis ir iedvesmot pilsētas veikt konkrētus pasākumus klimata neitralitātes nodrošināšanai katrā vērtības ķēdes posmā, ietekmējot visas pilsētas sistēmas, lai panāktu plašāku ietekmi

Tajā būs iekļauts:

• Modernākie risinājumi (sadalīti galvenajās tematiskajās jomās, kurās jāveic pasākumi dažādās nozarēs, kurās emisijas ir jāsamazina)
• „H2020“ projektu risinājumu pārskats (strukturēts pēc vienota principa)
• Multivides piemēri (par klimata pasākumiem)
• Sociālās inovācijas piemēri
• Pētījumu piemēri par iedzīvotāju un ieinteresēto personu iesaistīšanas metodēm
• Politikas pamatnostādņu datu bāze
• Informācijas rīks par finansējuma avotiem

Papildus resursam „Zināšanu krātuve“ NZC/Mission platforma piedāvās pilsētām individuāli pielāgots ekspertu atbalsts, lai tās varētu padziļināti izpētīt konkrētus risinājumus, koncepcijas, šķēršļus un papildu ieguvumus ar pilsētu ekspertu atbalsta mehānisma palīdzību (šīs rokasgrāmatas 3.2. sadaļa).

Darbs pie sistēmas pārveides prasa stingru politisku un sabiedrības atbalstu. Tas ietver plaša mēroga pārmaiņas apstākļos, kas raksturojas ar nenoteiktību. Tas neizbēgami izraisīs traucējumus un pārmaiņas, kas būs jūtamas cilvēku ikdienas dzīvē. Lai šīs pārmaiņas nostiprinātos, būs svarīgi ieviest jaunas pārvaldības formas, kas uzsver sadarbību, līdzdalību un eksperimentēšanu.

Lai sistēmu pārveide būtu iespējama pilsētas mērogā, ir jāizveido padziļināta izpratne par papildu ieguvumiem un savstarpēji saistīto vērtību. Ja netiks atzīta klimata pārejas pozitīvā ietekme, piemēram, uz veselību, labklājību/dzīves kvalitāti, vietējo ekonomiku un izglītību, vienmēr būs grūtāk pierādīt, ka šī pāreja ir izdevīga. Atkāpjoties no tikai kvantificējamo un monetizējamo ieguvumu atzīšanas, pilsētas var drosmīgi izstrādāt pozitīvu un holistisku nākotnes vīziju, kas atzīst daudzveidīgās savstarpējās atkarības starp departamentiem.

NZC pilotpilsētu programmas pamatprincips ir vispirms izprast problēmas, uz kurām attiecas pilotpasākumi, gan saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan saistībā ar strukturālajiem, tehniskajiem, institucionālajiem, sociālekonomiskajiem un kultūras šķēršļiem, kas kavē pārmaiņas.

Tādēļ savos priekšlikumos NZC pilotpilsētu programmai pilsētām vispirms tiks lūgts noteikt pilsētu sistēmas, ar kurām tās strādās, emisiju jomas, kas attiecas uz šīm pilsētu sistēmām, un pašreizējie šķēršļi pārveidojošām pārmaiņām, un pēc tam potenciālie sistēmiskie risinājumi vai inovācijas, kurus ieviest un no kuriem mācīties divu gadu laikā, kamēr ilgst iniciatīva.

Lai panāktu nulles emisijas pilsētās, būs nepieciešami ievērojami samazinājumi un kompensējoši pasākumi visās pilsētu sistēmās, piemēram: enerģētikā, transportā, ēku sektorā, pārtikas un ūdens apgādē, materiālu izmantošanā, un saistītie emisiju avotos, piemēram: no tīkla piegādātā enerģija, rūpniecība un ražošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, atkritumu apstrāde utt. Šim nolūkam būtu jāievieš un jāizmanto tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi.

Visā pilsētā būs nepieciešams rīkoties, pievēršot uzmanību šādām prioritātēm (informācija ņemta no ES informācijas materiāliem pilsētām no Pilsētu misija):