„Pilotpilsētu rokasgrāmata“ ir projekta „NetZeroCities“ (NZC) 4. darba pakas (WP4) rezultāts, kas aptver pilotpilsētu programmas izstrādi un īstenošanu, izmantojot atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un tam sekojošu finansējuma piešķiršanas programmu.

Šīs rokasgrāmatas mērķis ir palīdzēt pilsētām sagatavot pieteikumus iesniegšanai atklātajā konkursā, sniedzot norādījumus par pilotpilsētu programmas darbības jomu, mērķiem un uzdevumiem, kā arī par plašāko NZC projekta metodiku, iepazīstinot ar galvenajiem jēdzieniem un terminoloģiju, kā arī norādot uz noderīgiem resursiem, rīkiem un ar to saistītiem piemēriem.

„Pilotpilsētu rokasgrāmata“ ir izdevums, kas tiks publicēts, lai sniegtu atbalstu un norādījumus pilsētām, kuras plāno pieteikties dalībai NZC pilotpilsētu programmā.

Tajā ir sniegts atbalsts un norādījumi par NZC pilotpilsētu programmas kontekstu un galvenajiem virzieniem (tostarp uzaicinājuma iesniegšanas grafiks), iepazīstinot ar programmas galvenajiem jēdzieniem, terminoloģiju un sastāvdaļām; kā arī, ja nepieciešams, ir iekļauti papildu resursi, saites, gadījumu izpētes un piemēri, kurus pilsētas var izmantot, gatavojot savu pieteikumu.

Rokasgrāmata var tikt atjaunināta, ja mainās un/vai kļūst pieejama papildu informācija. Tiks publicēti bieži uzdotie jautājumi (FAQ), ja jautājumi un atbildes uz tiem ir aktuāli visiem potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem.

Papildus šim rokasgrāmatai, konkursa atklāšanas brīdī (saskaņā ar 2.1. sadaļā norādīto grafiku) tiks publicētas konkursa vadlīnijas, kurās būs iekļauts aicinājums pieteikties, novērtēšanas un atlases kritēriji, kā arī tehniskā informācija par pieteikšanās procesu.

Šis ceļvedis ir izstrādāts, lai nodrošinātu, ka tas sniedz gan informāciju, gan iedvesmo pilsētas, kuras apsver iespēju pieteikties NZC pilotpilsētu programmai, un tā struktūra balstās uz šādiem jautājumiem:

• Kāpēc šī [sadaļa/tēma] ir saistīta ar NZC un konkursu „Pilotpilsētas“?
• Kā tas var būt noderīgi vai svarīgi pilsētām, gatavojot savu priekšlikumu?
• Vai ir kādi atbilstoši ilustratīvi piemēri un gadījumu izpētes?
• Kādiem resursiem un/vai NZC platformas nākotnes resursiem/pakalpojumiem pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību?
• Kopsavilkums: Kādi jautājumi pilsētām būtu jāuzdod sev saistībā ar šo sadaļu/tēmu?
• Kādi ir galvenie termini, kas būtu jāiekļauj terminu vārdnīcā?
• Vai ir kādas oficiālas atsauces, kas būtu jāiekļauj?

Kā lasīt šo rokasgrāmatu:

• Šī rokasgrāmata ir strukturēta atbilstoši uzaicinājuma vadlīnijām un vērtēšanas kritērijiem, tomēr tās galvenais izstrādes princips ir bijis atbalstīt pilsētu ideju ģenerēšanu un pārdomu procesu pirms pieteikuma iesniegšanas.
• Galvenie termini un jēdzieni, kas izcelti treknrakstā un zilā krāsā, ir definēti NZC pilotpilsētu programmas vajadzībām un atrodami terminu vārdnīcā.
• Saskaņā ar uzaicinājuma vadlīnijām, ja pieteikums uzaicinājumam „Pilotpilsētas“ attiecas uz vairākām pilsētām, lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā dokumentā minētais termins „pilsēta“ attiecas gan uz pilsētu grupu, gan uz katru atsevišķo pilsētu, kas ietilpst šajā grupā.

Pilsētas ir ekonomiskās darbības, zināšanu radīšanas, inovāciju un jauno tehnoloģiju centri, un tās ietekmē tajās dzīvojošo vai strādājošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ievērojami veicinot Eiropas kopienu labklājību. Tām ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Eiropas Zaļās vienošanās (EGD) mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un panāktu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Pilsētas aizņem tikai 4 % no ES teritorijas, taču tajās dzīvo 75 % ES iedzīvotāju. Turklāt pilsētas patērē vairāk nekā 65 % no pasaules enerģijas un rada vairāk nekā 70 % no globālajām CO2 emisijām. 2014. gadā trīs no četriem ES iedzīvotājiem dzīvoja pilsētu teritorijās, un paredzams, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis pieaugs līdz aptuveni 83,7 %.

Tādējādi klimata pārmaiņu mazināšana lielā mērā ir atkarīga no pilsētu rīcības, īstenojot zaļo un digitālo transformāciju. Sagaidāms, ka misijas pilsētas vadīs šo transformāciju, panākot klimata neitralitāti līdz 2030. gadam, kā arī nodrošinot saviem iedzīvotājiem tīrāku gaisu, drošāku transportu un mazāk satiksmes sastrēgumu un trokšņa. ES misijas „Klimatneitrālas un viedas pilsētas” mērķi („Pilsētu misija”) ir līdz 2030. gadam izveidot 100 klimatu neitrālas un viedas Eiropas pilsētas un nodrošināt, ka šīs pilsētas darbojas kā eksperimentu un inovāciju centri, lai līdz 2050. gadam visas Eiropas pilsētas varētu sekot to piemēram.

Šāds mērķu līmenis ir ārkārtējs uzdevums, un tā sasniegšanai būs nepieciešamas dziļas un sistēmiskas pārmaiņas. Izšķiroša nozīme būs valdības vadībai, kā arī nozares, izglītības un pētniecības iestāžu un pilsonisko organizāciju rīcībai, kas prasīs saskaņotību politikas, pārvaldības un nepieciešamo kapitālieguldījumu organizēšanas jomā.

Lai sasniegtu savus mērķus, Cities Mission būs jāpalīdz pārvarēt arī būtiskās grūtības, kas pašlaik liedz lielai pilsētu grupai sasniegt mērķi par klimata neitralitāti līdz 2030. gadam. Daudzas pilsētas un pilsētu organizācijas ir norādījušas, ka, lai gan tās vēlas virzīties tālāk un ātrāk, tās saskaras ar šķēršļiem, piemēram, saistībā ar to darbības kapacitāti un spējām, finansējuma pieejamību un nepieciešamību veidot politisko atbalstu gan no vēlētāju puses, gan savās valstīs. Šie ir konkrēti piemēri daudzajām grūtībām, ar kurām pilsētas saskaras ceļā uz klimata neitralitāti, lai gan tie nav vienīgie.

Tādās jomās kā mobilitāte pilsētās un ēku energoefektivitāte pilsētu īpatnības — piemēram, augstais iedzīvotāju blīvums un ģeogrāfiskā koncentrācija — paver inovāciju iespējas, kas var būtiski ietekmēt klimata neitralitāti. Pilsētās atrodas lielākā daļa Eiropas ēku fonda, un to renovācija ir nepieciešama, lai ietaupītu enerģiju ceļā uz klimata neitralitāti. Tas var radīt milzīgus (un redzamus) "papildu ieguvumus", piemēram, labāku gaisa kvalitāti ārā un telpās, mazāk satiksmes sastrēgumu, veselīgāku aktīvo mobilitāti un veselīgākas, klimata izmaiņām pielāgotākas un komfortablākas ēkas; mazāk ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām, mazāk trokšņa un tīrāku, skaistāku un vērtīgāku pilsētvidi. Citiem vārdiem sakot, politikas pasākumiem, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu (GHG) samazināšanu pilsētās, ir spēcīga un pozitīva „papildu ietekme”, kas palīdzēs gūt iedzīvotāju atbalstu šādiem pasākumiem.

Viedo pilsētu risinājumi un datu apmaiņa lielā mērogā paver iespējas plānot, īstenot un uzraudzīt emisiju samazināšanu dažādās nozarēs, piemēram, pilsētu mobilitātes jomā, ēku energoefektivitātes jomā, gaisa piesārņojuma uzraudzībā, kā arī ūdens un atkritumu apsaimniekošanā.

Atzīstot, ka lielāko daļu ieguldījumu oglekļa neitralitātes sasniegšanai tieši vai netieši būs jāveic iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma īpašniekiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, infrastruktūras attīstītājiem, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām (patiesībā šajā „Material Economics“ pētījumā tiek lēsts, ka tikai 17 % ieguldījumu veiks pašas pilsētas), pilsētām būs galvenā loma citu ieinteresēto personu mobilizēšanā, izmantojot savas plānošanas pilnvaras, savu lomu kā komunālo pakalpojumu sniedzēju akcionāriem, īstenojot iedzīvotājiem vērstas iniciatīvas, izmantojot stimulus un veicinot ieguldījumus, kas vērsti uz vairākām ieinteresētajām personām.

Resursi un citas iniciatīvas

• NZC misijas platforma ietvers zināšanu krātuvi, kurā būs pieejami gadījumu pētījumi un piemēri, kas kalpos par iedvesmas avotu un orientieru, kā arī vadības paneli, kas ļaus pilsētām uzraudzīt un salīdzināt sasniegto progresu. Turklāt tajā būs Eiropas inovāciju ekosistēmu karte, kurā iekļauti klasteri, inkubatori un atbalsta programmas, kas sniedz atbalstu tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri piedāvā ilgtspējīgus risinājumus pilsētu klimata stratēģijām.
• Kustība „Living-in.EU“ cenšas paātrināt digitālo transformāciju tā, lai palīdzētu pilsētām un kopienām risināt dažādus sabiedrības problēmjautājumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.
• Eiropas Klimata pakts.
• Iniciatīva „Jaunais Eiropas Bauhaus” (NEB) klimatu neitrālu pilsētu kvalitātes pārveidošanai.
• Manheimas deklarācija, ko ierosināja ICLEI, lai atbalstītu pilsētas „vietējo zaļo vienošanos“ izstrādē un īstenošanā, kā arī 2020. gada novembrī pieņemtā Jaunā Leipcigas harta, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta zaļai, taisnīgai un produktīvai ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.
• Valstu enerģētikas un klimata plāni.
• ES kohēzijas politika.
• ES pilsētu programma.
• ES prasmju pakts
• Atjaunošanas un noturības mehānisms un plāni
• REPowerEU plāns
• ES misija: Klimatneitrālas un viedas pilsētas: īstenošanas plāns

NZC pilotpilsētu programma identificēs un atbalstīs Eiropas pilsētas, lai tās izmēģinātu un ieviestu novatoriskas pieejas straujai dekarbonizācijai divu gadu ilgā pilotprogrammas laikā, darbojoties dažādās tematiskajās jomās un pārvarot funkcionālās barjeras, tādējādi atbalstot sistēmisku pārveidi. Izvēloties pilotprojektus, tiks mēģināts risināt jautājumus, kas attiecas uz visām pilsētu sistēmām, kuras veicina klimata neitralitāti, tostarp mobilitāti, enerģētikas sistēmām un apbūvēto vidi, materiālu un resursu plūsmas, dabas teritorijām, kultūras, sociālajām, finanšu un institucionālajām sistēmām, kā arī pieejamām publiskajām telpām. Katrs pilotprojekts var būt vērsts uz visām šīm pilsētu sistēmām vai to kombināciju, atkarībā no konteksta un ierosinātā pilotprojekta mēroga.

Paredzams, ka pilotpilsētas izmēģinājuma projekta laikā pilsētas vai rajona līmenī pārbaudīs un ieviesīs inovatīvus risinājumus vai risinājumu kopumus, izceļot konkrētas atziņas, kas gūtas no inovatīvajiem virzieniem, kā arī pilsētas līmenī attīstot zināšanas, kapacitāti un spējas. Līdz pilotprojekta beigām būtu jāidentificē skaidrs inovatīvu risinājumu kopums, kas ir gatavs ieviešanai, mēroga paplašināšanai un/vai atkārtošanai. Tas varētu ietvert jaunus uzņēmējdarbības modeļus, politikas iniciatīvas, pārvaldības inovācijas, finansēšanas modeļus un atkārtošanas vai mēroga paplašināšanas stratēģijas.

Izvēlētās pilotpilsētas saņems finansējumu un praktisku atbalstu no pilsētu konsultantiem un NZC konsorcija partneriem, lai pirms īstenošanas sākšanas pilnveidotu savas pilotaktivitātes, ņemot vērā atbilstības prasības un atlases procesā saņemto atsauksmes. Kamēr pilotprojektos iesaistītās pilsētas un/vai vietējās kopienas strādās pie papildu resursu piesaistīšanas, Mission Platform palīdzēs tām nodrošināt finansējumu pilnīgai īstenošanai, kā arī turpmākai pieredzes pārņemšanai un mēroga paplašināšanai.

Visbeidzot, tiks organizētas daudzas aktivitātes, lai veicinātu mācīšanos starp pilotpilsētām kā galveno komponenti spēju veidošanai, veiksmīgu inovāciju pārņemšanai un attiecību stiprināšanai. Sadarbības programma (City Learning Programme) katru pilotpilsētu savienos ar divām vai trim sadraudzības pilsētām no ES dalībvalstīm un (H2020) asociētajām valstīm. Sadarbības mērķis ir veicināt iekļaujošu līdzdalību efektīvās klimata rīcībās, sekmēt taisnīgu pāreju un veidot sociālo kohēziju.

Izvēlēto pilotprojektu koordinācija gan pilsētu, gan ES līmenī ir nepieciešama, lai izveidotu dažādus pierādījumus, kas parāda ceļus turpmākai un plaša mēroga pārveidei Eiropas pilsētās un visā Eiropas Savienībā. Tādēļ pilotprojektu atlases procesa mērķis ir izveidot stratēģisku portfeli, kurā katram pilotprojektam ir potenciāls pārbaudīt un demonstrēt pārmaiņu ceļa dzīvotspēju konkrētā kontekstā. Kopā pilotpilsētas papildina viena otru, veidojot priekšstatu par to, kā varētu izskatīties sistēmiskas pārmaiņas.

Labie piloti:

• jāizriet no atziņas, ka, kā teikts ES misijas „Klimatneitrālas un viedas pilsētas” īstenošanas plāna vārdiem,
  "Galvenais šķērslis klimata pārejai nav klimata draudzīgu un viedo tehnoloģiju trūkums, bet gan spēja tās ieviest. Pašreizējā, uz atsevišķām jomām balstītā pārvaldības forma, kas izstrādāta un attīstīta tradicionālai pilsētu darbībai un pakalpojumiem, nespēj virzīt uz priekšu vērienīgu klimata pāreju. Tāpēc ir steidzami nepieciešama sistēmiska pārveide."
• censties panākt sistēmisku pārveidi, mērķtiecīgi apvienojot vairākus pārmaiņu virzītājspēkus, lai veidotu spējas ietekmes paātrināšanai. Šie centieni varētu koncentrēties uz vienu vai vairākām galvenajām emisiju jomām
• balstās uz vietējo izpratni un kopīgu pašnovērtējumu par galvenajiem šķēršļiem vai iespējām, kas saistīti ar klimata pārejas paātrināšanu un ar kuriem saskaras konkrētā pilsēta. Tādēļ pilotpilsētas koncentrējas uz galvenajiem nākamajiem soļiem (t. i., pasākumiem, kas ved uz izrāvieniem un/vai pārejas punktiem), kurus pilsētai vajadzētu izpētīt, lai samazinātu savas kaitīgās emisijas, ņemot vērā viedokļus no dažādiem sabiedrības dalībniekiem
• izmēģināt dažādu inovāciju kombinācijas, izmantojot dažādus pārmaiņu virzītājspēkus vienā emisiju jomā vai apvienojot dažādas emisiju jomas, piemēram, rajonu līmeņa visaptverošā risinājumā vai jaunās pilsētas mēroga pārvaldības sistēmās, kas veido sistēmiskas spējas paātrinātām pārmaiņām
• nostiprināt organizatorisko dimensiju, lai veicinātu „radikālas sadarbības“ kultūru, kas ļautu uzturēt un paplašināt kopīgus pasākumus klimata neitralitātes sasniegšanai visā sabiedrībā

Turklāt Misijas platforma palīdzēs pilotpilsētām:

• veicināt iekšējās pārmaiņas pašvaldībās, izveidojot stabilas starpdienestu struktūras, kas ir saistītas ar pilsētu augstāko vadību
• veicināt ciešas saiknes starp pilsētas ieinteresētajām pusēm: citām valsts pārvaldes iestādēm (reģionālajām/valsts), privāto sektoru, akadēmiskajām aprindām, pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem, kā arī plašsaziņas līdzekļiem
• nostiprināt centienus panākt pilsētu klimata neitralitāti valsts līmenī, izmantojot „sniega pikas efektu“, kas saista pilotprojektus ar pārmaiņām citās tās pašas valsts pilsētās

Pilotpilsētas:

• paātrināt savu izpratni par to, kā panākt izrāvienus un pārvarēt sistēmiskos šķēršļus, un
• parādīt dažādus ceļus uz pāreju, no kuriem citas Eiropas pilsētas var mācīties un kurus tās var pielāgot savam kontekstam

Ja iespējams, pilotpilsētu darbība balstīsies uz to iepriekšējiem un/vai pašreizējiem inovāciju pasākumiem, pievēršot uzmanību gūtajai pieredzei un nosakot, kas nepieciešams, lai veicinātu straujākas pārmaiņas.

Ilustratīvi piemēri

• „Pilotpilsēta“ koncentrējas uz integrētu pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, izmantojot pilsētas pašvaldības lomu tehnoloģiju, finansējuma, regulējuma, sabiedrības līdzdalības un līgumu veidu jomās.
• „Pilotpilsēta“ koncentrējas uz „visa rajona“ enerģētikas pāreju, savienojot apbūvēto vidi ar enerģētikas sistēmām un izmantojot jaunus finanšu instrumentus, pilsētplānošanas politiku un digitāli uzlabotus pārvaldības modeļus.
• „Pilotpilsēta” koncentrējas uz jaunu datu apstrādes iespēju izpēti, to apvienojot ar uz rezultātiem balstītu regulējumu un iepirkumu reformu, kā arī sadarbojoties ar pārstāvjiem no visām pilsētas emisiju jomām, lai labāk saskaņotu esošos resursus un piesaistītu jaunus finansējuma avotus.

Datums / Laiks (CET)	Prece	Saite
2022. gada marts	Punkts: Uzaicinājuma grafika savlaicīga publicēšana projekta tīmekļa vietnē	NZC tīmekļa vietne
2022. gada jūnijs	Publikācija: Dalībnieku rokasgrāmata 2022. gada jūnijā NZC konferencē tiks izdots „Pilotpilsētu rokasgrāmata“, lai palīdzētu pilsētām sagatavot pieteikumus iesniegšanai atklātajā konkursā. Publikācija: Uzaicinājuma vadlīnijas Konkursa vadlīnijas, tostarp atbilstības, novērtēšanas un atlases kritēriji, tiks publicētas gan NZC tīmekļa vietnē, gan Mission Portal, gan ES finansējuma un konkursu iespēju portālā pie dotāciju veida „Cascade Funding Calls“	NZC platforma ES misija: Klimatneitrālas un viedas pilsētas | Eiropas Komisija Finansējums un konkursi (europa.eu)
2022. gada 27. jūnijs 2022. gada 4. jūlijs 5. septembris	NZC pilotpilsētu programma: mērķi, pieeja, pieteikšanās NZC pilotpilsētu programma: atlases kritēriji un atlases process Tehniskā informācijas sesija Atklātais forums	27. jūnijs 4. jūlijs
Pirmdiena, 2022. gada 5. septembris (plkst. 12.00 CEST)	Sākta pieteikšanās Pirmdien, 5. septembrī, plkst. 12.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika (CEST) tiks palaists NZC uzaicinājuma un dotāciju pārvaldības modulis. Pilsētas varēs reģistrēties šajā modulī, izmantojot NZC Mission portālu, un izveidot priekšlikumu ar galveno informāciju. Pilsētas varēs saglabāt šo priekšlikumu un pie tā atgriezties jebkurā brīdī līdz zemāk norādītajam iesniegšanas termiņam	NZC platforma
2022. gada jūnijs – oktobris	Publikācija: Bieži uzdotie jautājumi (FAQ) Laikā no 2022. gada jūnija līdz oktobrim tiks izveidots un atjaunināts bieži uzdotu jautājumu (FAQ) dokuments.	NZC platforma
Piektdiena, 2022. gada 4. novembris (23.59 CET)	Pieteikšanās termiņš Oficiālais pieteikumu iesniegšanas termiņš. Pieteikumi, kas saņemti pēc šīs dienas, netiks pieņemti. Termiņa pagarinājumi netiek piešķirti, un pieteikumu grozīt pēc iesniegšanas nav iespējams. Ieteicams noteikt savu iekšējo termiņu, kas ir agrāks par šo datumu.	NZC platforma
2022. gada novembris – 2023. gada janvāris	Pārskatīšana un atlase Pieteikumi tiks pārbaudīti atbilstoši atbilstības kritērijiem (1. posms), un atbilstošie pieteikumi tiks izvērtēti neatkarīgu ārējo ekspertu komisijā (2. posms). Pieteikumi, kas saskaņā ar noteiktiem kritērijiem sasniegs minimālo punktu slieksni, tiks virzīti uz galīgo atlasi (3. posms). Sīkāka informācija par šiem posmiem tiks publicēta kopā ar uzaicinājuma vadlīnijām, kad tiks izsludināts uzaicinājums.
2023. gada 28. februāris	Lēmuma paziņošana Pieteikumu iesniedzējiem tiks nosūtīti oficiāli rezultāti kopā ar atsauksmēm.
2023. gada marts	Līguma izstrāde Pieteikumi ir pārstrādāti, ņemot vērā atbilstības un atlases procesā saņemto atsauksmes. Tiek veiktas rūpīgas pārbaudes un pabeigta pārstrādāto projektu plānu sagatavošana.
2023. gada marts	Konkursa rezultātu un izvēlēto pilotpilsētu publiskošana Paralēli līgumu slēgšanas procesam NZC platformā tiks publicēts veiksmīgo pilotpilsētu saraksts, kas tiks izplatīts arī caur NZC komunikācijas kanāliem. Tajā tiks iekļauts apraksts, kas ilustrēs izvēlēto projektu klāstu.	NZC platforma

NZC pilotpilsētu programmas pieteikumu iesniedzējiem būs pieejams plašs atbalsts un norādījumi, lai sagatavotu un iesniegtu pieteikumu konkursam, piemēram:

1. NZC pilotpilsētu programmas rokasgrāmata
   Šī rokasgrāmata ir paredzēta, lai iepazīstinātu projektus iesniedzējus ar NZC pilotpilsētu programmu, un tajā sniegts detalizēts pārskats par programmas struktūru, tās paredzēto pieeju un gaidāmajiem rezultātiem, kā arī galvenajiem jēdzieniem un terminoloģiju.
   
   Pieteikumu iesniedzēji tiek aicināti izmantot šīs rokasgrāmatas saturu kā iedvesmas avotu, izstrādājot savu izmēģinājuma pasākumu idejas un saskaņojot tās ar NZC Pilotpilsētas programmu, tostarp tās novērtēšanas un atlases kritērijiem.
2. Informatīvās sanāksmes
   Līdz ar šīs rokasgrāmatas izdošanu NZC konsorcijs ir ieplānojis arī virkni informatīvo pasākumu, lai atbalstītu un palīdzētu pilsētām izstrādāt idejas par izmēģinājuma pasākumiem un sagatavot pieteikumus. Informatīvajos pasākumos tiks apskatīti šādi jautājumi:
   • NZC pilotpilsētu programma: mērķi, pieeja, pieteikšanās
   • Atlases kritēriji un atlases process
   • Tehniskā informācijas sesija
   • Atklātais forums (jautājumi un atbildes)
3. Misiju portāls
   Pieteikuma iesniedzējiem pirms pieteikšanās NZC pilotpilsētu programmai būs jāreģistrējas NZC Mission portālā, kas viņiem nodrošinās piekļuvi dažādiem resursiem, kā arī pašam pieteikuma iesniegšanas modulim.
   
   Portāls „Mission“ nodrošinās pilsētām piekļuvi:
   
   • NZC ievadmodulis
   • Praktiskie piemēri
   • Vienlīdzīgu partneru sadarbības platforma
   • Zināšanu krātuve
   • Modulis „Aicinājumu un dotāciju pārvaldība“
   • Sistēmas tehniskie norādījumi (Zvanu un dotāciju pārvaldības modulis)
   • Šīs rokasgrāmatas turpmākās versijas
   • Kontaktinformācija par pilsētu konsultantiem un Pilsētu ekspertu atbalsta mehānismu
   Papildus šim rokasgrāmatai misijas portālā tiks publicēta virkne ar uzaicinājumu saistītu dokumentu un/vai palīgmateriālu (piemēram, vadlīnijas, pielikumi, bieži uzdotie jautājumi un citi attiecīgie dokumenti). Pieteikumu sagatavotājiem tiek lūgts regulāri pārbaudīt šos dokumentus, lai uzzinātu par iespējamām izmaiņām. Konkrētus jautājumus, uz kuriem atbildes nav sniegtas ne šajā rokasgrāmatā, ne misijas portālā, lūdzu, sūtiet uz e-pasta adresi: pilotcities@netzerocities.eu

NZC City Learning programma ir vairākus mēnešus ilga programma, kuras mērķis ir nodot zināšanas un veidot kapacitāti visās programmā iesaistītajās pilotpilsētās un sadraudzības pilsētās [Twins]. Tās pamatā ir stratēģija, kas paredz panākt ietekmi, izmantojot savstarpējo mācīšanos. Savstarpējā mācīšanās ir izglītības pieeja, kas apvieno divus vai vairākus mācībniekus ar līdzīgu pieredzi un ļauj viņiem aktīvi ietekmēt viens otra attīstību, apmainoties ar zināšanām un kopīgi risinot problēmas.

NZC mēs īstenojam šo principu, katrai pilotpilsētai (vai, ja pieteikumu iesniedz vairākas pilsētas, pilsētu grupai) piesaistot divas vai trīs „māsu pilsētas“. Šīs „māsu pilsētas“ būs pilsētas ar līdzīgu fonu kā pilotpilsētām un, iespējams, saskaras ar līdzīgām problēmām. Tās var būt saistītas ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, valsts kontekstu, sociālekonomisko situāciju vai citiem līdzīgiem faktoriem. Tādējādi NZC mērķis ir paplašināt pilotpilsētu darba ietekmi ārpus sākotnējās grupas. Programmas laikā NZC vadīs šīs pilsētas, organizējot virkni tiešsaistes un klātienes sanāksmju. Šo sanāksmju mērķis ir radīt skaidru izpratni par savstarpējiem izaicinājumiem un apmainīties ar potenciālajiem risinājumiem vai tos izstrādāt. Ir paredzēts, ka katra pilotpilsēta ar nelielu delegāciju vienu reizi apmeklēs savu māsas pilsētu, un arī māsas pilsētas vienu reizi apmeklēs pilotpilsētu.

Šī programma ir obligāta „Pilotpilsētu programmas“ sastāvdaļa. Tāpēc pilotpilsētas budžetā būs jāparedz noteikta daļa personāla resursu. Programmas komanda sazināsies ar pilotpilsētām, lai izstrādātu pielāgotus pilsētu profilus, kas nodrošinātu augstas kvalitātes saderību partnerpilsētu atlasē. Saskaņā ar pašreizējo grafiku partnerpilsētu uzaicinājums ir plānots 2023. gada jūnijā, bet programmas sākums — 2023. gada septembrī. Tādējādi pilotpilsētām ir laiks izstrādāt savas aktivitātes un apkopot sākotnējās atziņas. Vairāk informācijas pilotpilsētām tiks sniegta vēlāk.

No NZC konsorcija partnerorganizācijām tiks iecelti desmit „Klimatneitrālo pilsētu“ padomnieki, lai palīdzētu misijas, pilotu un sadraudzības pilsētām stratēģiski virzīt sistēmiskas pārmaiņas un īstenot misijas mērķus. Darbības ietvers palīdzību pilsētām piekļūt platformai, lai izmantotu rīkus un resursus, veicinās apmaiņu starp pilsētām un savienos tās ar projekta partneriem un ekspertiem, veidos nozīmīgu sadarbību starp pilsētām, kas iesaistītas pilotpilsētu programmā un pilsētu mācību programmā, kā arī sniegs nepārtrauktu atbalstu un vadlīnijas un padomus sistēmu pārmaiņām, tostarp identificējot vajadzības un palīdzot pieteikšanās procesā uz Pilsētu ekspertu atbalsta mehānismu (vairāk par šo pakalpojumu zemāk).

Tiks izveidots Pilsētu ekspertu atbalsta mehānisms (CESF), lai sniegtu pilotpilsētām tiešu ekspertu atbalstu, kas pielāgots pilotpasākumu apjomam. CESF apmierinās pilotpilsētu vajadzības pēc ekspertu zināšanām mērķtiecīgās aktivitātēs, kurām nepieciešamas vai nu ārpus NZC esošas uzņēmējdarbības prasmes, vai arī pūles, kas pārsniedz sākotnēji esošajam NZC partnerim piešķirto apjomu. Atbalsta mehānisms tiks uzsākts tūlīt pēc pilotpilsētu atlases procesa. Pilsētu konsultanti sadarbosies ar savām pilotpilsētām, lai noteiktu atbalsta un ekspertu zināšanu prasības, kuras iesniegt mehānismam, izmantojot īpašu pieteikuma veidlapu.

Atbalstu sniegs gan NZC konsorcija partneri, gan — gadījumos, kad konsorcijā nav pieejamas nepieciešamās zināšanas, bet tās ir būtiskas, lai pienācīgi izstrādātu un īstenotu izmēģinājuma pasākumus — tiks piesaistītas ārējās puses un/vai vietējie partneri, tostarp no NZC prakses kopienas (CoP). Vietējie partneri tiks iesaistīti gadījumos, kad nepieciešamas ierobežotas zināšanas par kontekstu, kultūru un/vai valodas prasmes, vai arī gadījumos, kad nepieciešamas plašākas vietējās zināšanas.

NZC CoP darbojas kā NZC metodoloģiju popularizētājs ārpus projekta robežām un kā platforma, kas savieno pilsētas ar ekspertiem. Tā ir virtuāla telpa, kur pilsētas var publicēt savas vajadzības, kā arī zināšanu krātuve, kurā praktiķi var apvienoties grupās atbilstoši ģeogrāfiskajai piederībai un specializācijām, kā arī piedalīties pasākumos, podkastos, tīmekļa semināros, apmācībās un sertifikācijas procesos, kas balstās uz NZC zināšanu krātuvi.

P2P sociālais tīkls un sadarbības platforma ir galvenais modulis „Mission“ portālā, kas paredzēts mijiedarbībai starp lietotājiem, tostarp pilsētām, NZC konsorciju un plašāko NZC prakses kopienu. Pilotpilsētas to izmantos, lai:

• Tikšanās, kontaktu veidošana un sadarbība ar citām „NetZeroCities“ pilsētām, apmainoties ar aktivitātēm, idejām, atziņām un inovācijām
• Virtuālu diskusiju sesiju rīkošana tiešsaistē
• Pievienošanās un pilsētu grupu veidošana, kas strādā ar tematiskām jomām
• Sadarbība ar sadraudzības pilsētām un sadraudzības attiecību veidošana
• Daloties ar savas pilsētas pasākumiem, idejām, atziņām un inovācijām
• Uzzināt un publicēt informāciju par pasākumiem, ko rīko sadraudzības pilsētas, vai par citiem interesantiem pasākumiem
• Pilsētu konsorciju veidošana, lai piesaistītu ārējo finansējumu
• Privātas divpusējas sarunas

Moduļa sociālais tīkls elements nodrošina visiem pieejamu atvērtu tīklu, kas kalpo kā platforma atklātām diskusijām un ziņu publicēšanai visā NZC kopienā. Tas būs arī portāla sākuma lapa pēc pieteikšanās, kurā būs saites uz galveno saturu citos moduļos, piemēram, zināšanu krātuvi un datu pārskatu funkciju pilsētas informācijas panelī

grupu lapas nodrošina telpu strukturētākai pastāvīgai saziņai, piedāvājot iespējas dokumentu apmaiņai, tiešsaistes sanāksmēm un kopīgam darbam. Lietotāji var noteikt privātuma iestatījumus, tādējādi būs pieejamas dažādas „atvērtas” un „slēgtas” funkcijas, kuru privātuma iestatījumus lietotāji var noteikt paši. Grupu lapas tiks izveidotas gan tematiskajai darbībai, gan Pilsētas mācību programmas („sadraudzības”) darba grupām

Lapas sanāksmes un pasākumi piedāvā funkcijas tīmekļa semināriem/jēgas veidošanas sesijām/mācību pasākumiem.

Zināšanu krātuve

NZC/Misijas platformas zināšanu krātuve ietvers ļoti visaptverošu pārskatu par paraugprakses piemēriem no dažādām Eiropas pilsētām. Zināšanu krātuves mērķis ir iedvesmot pilsētas veikt konkrētus pasākumus klimata neitralitātes nodrošināšanai katrā vērtības ķēdes posmā, ietekmējot visas pilsētas sistēmas, lai panāktu plašāku ietekmi

Tajā būs iekļauts:

• Modernākie risinājumi (sadalīti galvenajās tematiskajās jomās, kurās jāveic pasākumi dažādās nozarēs, kurās emisijas ir jāsamazina)
• „H2020“ projektu risinājumu pārskats (strukturēts pēc vienota principa)
• Multivides piemēri (par klimata pasākumiem)
• Sociālās inovācijas piemēri
• Pētījumu piemēri par iedzīvotāju un ieinteresēto personu iesaistīšanas metodēm
• Politikas pamatnostādņu datu bāze
• Informācijas rīks par finansējuma avotiem

Papildus resursam „Zināšanu krātuve“ NZC/Mission platforma piedāvās pilsētām individuāli pielāgots ekspertu atbalsts, lai tās varētu padziļināti izpētīt konkrētus risinājumus, koncepcijas, šķēršļus un papildu ieguvumus ar pilsētu ekspertu atbalsta mehānisma palīdzību (šīs rokasgrāmatas 3.2. sadaļa).

Darbs pie sistēmas pārveides prasa stingru politisku un sabiedrības atbalstu. Tas ietver plaša mēroga pārmaiņas apstākļos, kas raksturojas ar nenoteiktību. Tas neizbēgami izraisīs traucējumus un pārmaiņas, kas būs jūtamas cilvēku ikdienas dzīvē. Lai šīs pārmaiņas nostiprinātos, būs svarīgi ieviest jaunas pārvaldības formas, kas uzsver sadarbību, līdzdalību un eksperimentēšanu.

Lai sistēmu pārveide būtu iespējama pilsētas mērogā, ir jāizveido padziļināta izpratne par papildu ieguvumiem un savstarpēji saistīto vērtību. Ja netiks atzīta klimata pārejas pozitīvā ietekme, piemēram, uz veselību, labklājību/dzīves kvalitāti, vietējo ekonomiku un izglītību, vienmēr būs grūtāk pierādīt, ka šī pāreja ir izdevīga. Atkāpjoties no tikai kvantificējamo un monetizējamo ieguvumu atzīšanas, pilsētas var drosmīgi izstrādāt pozitīvu un holistisku nākotnes vīziju, kas atzīst daudzveidīgās savstarpējās atkarības starp departamentiem.

NZC pilotpilsētu programmas pamatprincips ir vispirms izprast problēmas, uz kurām attiecas pilotpasākumi, gan saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan saistībā ar strukturālajiem, tehniskajiem, institucionālajiem, sociālekonomiskajiem un kultūras šķēršļiem, kas kavē pārmaiņas.

Tādēļ savos priekšlikumos NZC pilotpilsētu programmai pilsētām vispirms tiks lūgts noteikt pilsētu sistēmas, ar kurām tās strādās, emisiju jomas, kas attiecas uz šīm pilsētu sistēmām, un pašreizējie šķēršļi pārveidojošām pārmaiņām, un pēc tam potenciālie sistēmiskie risinājumi vai inovācijas, kurus ieviest un no kuriem mācīties divu gadu laikā, kamēr ilgst iniciatīva.

Lai panāktu nulles emisijas pilsētās, būs nepieciešami ievērojami samazinājumi un kompensējoši pasākumi visās pilsētu sistēmās, piemēram: enerģētikā, transportā, ēku sektorā, pārtikas un ūdens apgādē, materiālu izmantošanā, un saistītie emisiju avotos, piemēram: no tīkla piegādātā enerģija, rūpniecība un ražošana, lauksaimniecība un mežsaimniecība, atkritumu apstrāde utt. Šim nolūkam būtu jāievieš un jāizmanto tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi.

Visā pilsētā būs nepieciešams rīkoties, pievēršot uzmanību šādām prioritātēm (informācija ņemta no ES informācijas materiāliem pilsētām no Pilsētu misija):

• Fosilā kurināmā sadedzināšanas radīto emisiju samazināšana visās ēkās un objektos (stacionārā enerģija), jo ēkas veido 40 % no enerģijas patēriņa pilsētās. Oglekļa neitrālu ēku popularizēšana, enerģijas patēriņa samazināšana ēkās, ēku fonda energoefektivitātes uzlabošana, elektrifikācija un pāreja uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.
• Emisiju samazināšana no elektroenerģijas patēriņa un centralizētās siltumapgādes/dzesēšanas (enerģijas ražošana), veicinot ilgtspējīgāku enerģijas ražošanu: zemu oglekļa emisiju enerģija, zaļā enerģija, atjaunojamo energoresursu attīstība un atjaunojamās enerģijas avotos ražotas elektroenerģijas izmantošana, lai pilnībā samazinātu oglekļa emisijas energoapgādē.
• Samazināt emisijas, kas rodas no fosilā kurināmā sadedzināšanas, par visi transportlīdzekļi un transports, vienlaikus veicinot tīrākus un drošākus transporta veidus, sabiedrisko transportu, pārvietošanos kājām un ar velosipēdu, kā arī izmantojot oglekļa dioksīda emisiju neradošus un alternatīvus degvielas veidus.
• Emisiju samazināšana no atkritumiem, kas rodas pilsētas teritorijā, integrējot aprites ekonomika pieeju, lai līdz minimumam samazinātu resursu patēriņu, kā arī atkritumu, piesārņojuma un oglekļa emisiju rašanos
• Emisiju samazināšana, kas rodas no zemes izmantošanas izmaiņām un to ietekmē, tostarp lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un citās zemes izmantošanas jomās. Šajā kontekstā uz dabu balstīti risinājumi īstenošana ir būtiska arī, lai risinātu atlikušo emisiju problēmu, piemēram, izveidojot oglekļa piesaistītājus.
• Samazinot emisijas no ķīmiskie procesi rūpniecībā, padarot rūpniecību videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku.

Digitālā savienojamība pilsētās ir arī viena no galvenajām starpnozaru prioritātēm, lai veicinātu un atbalstītu turpmāko attīstību
visi pilsētu procesi un lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan iedzīvotāju līmenī. Digitālā savienojamība un rīki var palīdzēt apkopot un analizēt datus, nodrošinot informāciju un ieskatus, tādējādi veicinot efektīvāku un ilgtspējīgāku politikas veidošanu un pilsētu plānošanu. Digitalizācija, digitālā savienojamība un rīki var palīdzēt apkopot un analizēt datus, nodrošinot informāciju un ieskatus, tādējādi veicinot efektīvāku un ilgtspējīgāku politikas veidošanu, pilsētu plānošanu un, cita starpā, pilsētu enerģētikas sistēmu darbību. Digitalizācija var uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās daudzās jomās (drošība, veselības aprūpe, mobilitāte utt.), piemēram, atbalstot uz datiem balstītus lēmumus, kas radīs ieguvumus iedzīvotājiem un, iespējams, samazinās enerģijas patēriņu.

Pilsētu pāreja uz neto nulles oglekļa emisijām ir saistīta ar strukturālie, tehniskie, institucionālie, sociālekonomiskie un kultūras šķēršļi. Liela daļa no to kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām ir saistīta ar sarežģītām jomām, kas nav atsevišķas problēmas, bet gan savstarpēji saistītu problēmu tīkls. Vēl sliktāk — tās bieži vien ir pretrunīgas. Tāpēc problēma vienam pilsētas ieinteresētajam var būt iespēja citam.

Lai pilsētas varētu straujāk virzīties uz saviem klimata neitralitātes mērķiem, tām papildus emisiju jomām ir nepieciešams padziļināti izprast savas problēmzonas un šķēršļus, lai pārietu no atsevišķiem risinājumiem uz integrētāku un visaptverošāku „portfeļa” pieeju, kas spētu veicināt sistēmisku pārveidi. Tas nozīmē:

• Izpratne par atšķirību starp pašreizējām emisijām un samazināšanas plānu, kas atbilst Parīzes nolīgumam,
• izveidot pilnīgu priekšstatu par starpnozaru un starpdisciplinārām galvenajām problēmām/šķēršļiem, kas kavē vēlamā virziena attīstību, un
• kopīgi izstrādājot dažādus iespējamos daudzpusēju ieinteresēto pušu pasākumu kopumus šo šķēršļu novēršanai.

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte
Bieži sastopamie šķēršļi var būt saistīti ar prasmju trūkumu un datu sistēmu nepilnībām, politisko nesaskaņotību, problemātiskām pārvaldības struktūrām, finanšu stimulu trūkumu vai nelabvēlīgiem kultūras un uzvedības modeļiem — visi šie faktori var ietekmēt jebkuras pilsētvides sistēmas un ar tām saistītās emisiju jomas, piemēram, mobilitāti, enerģētiku un ēkas. Šeit ir daži piemēri un gadījumu izpētes, kas parāda, kā savstarpēji saistīto šķēršļu un problēmjomu padziļināta izpratne palīdzēja izveidot jaunu ceļu:

• Enerģētikas pakalpojumu uzņēmumi (ESCO) ir veiksmīgi piemēri, kā apvienot starpnozaru šķēršļus vienā risinājumā, izmantojot ekspertu zināšanas par sistēmu saskarnēm, lai vienlaikus atrisinātu daudzas problēmas, tostarp enerģijas taupīšanas projektu izstrādi un īstenošanu, ēku modernizāciju, enerģijas taupīšanu, enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumu izmantošanu, elektroenerģijas ražošanu un piegādi, kā arī riska pārvaldību.
• „Vienas pieturas aģentūras“ var palīdzēt mājokļu un ēku īpašniekiem nodrošināt vienotu piekļuves punktu, lai saņemtu finansējumu visaptverošai mājokļa renovācijai par pieejamu cenu.Šis programmas modelis ir ieviests daudzās Eiropas valstīs, kā dokumentēts Eiropas Komisijas gadījumu izpētē Vienas pieturas aģentūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai. “Vienas pieturas aģentūras” renovācijas programma padziļinātai energoefektivitātes renovācijai ir līdzīga situācijai, kad ienākot auto salonā, vienā reizē izvēlaties automašīnas marku un modeli, funkcijas un estētiskās specifikācijas, kā arī finansēšanas un apkopes plānu. Piemērojot to visa mājokļa renovācijai, šis modelis ļauj iedzīvotājiem un ēku īpašniekiem noteikt savas renovācijas vajadzības, sazināties ar būvuzņēmējiem un izmantot vairākus finansējuma avotus no dažādām iestādēm, lai nodrošinātu, ka visi pasākumi ir pieejami par zemu cenu vai bez maksas atbilstīgiem dalībniekiem. Savā soli pa solim izstrādātajā rokasgrāmatā Kā izveidot vienotu kontaktpunktu integrētai mājas energoefektivitātes renovācijai, Innovate identificē 7 galvenos vienotā kontaktpunkta pakalpojumus: ilgtermiņa un pieejama mājokļa nodrošināšana; iesaistīšanās procesi; individuāli pielāgoti produkti; energoefektivitātes uzlabošana un finanšu plāns; komunikācijas un mārketinga rīki; procesa koordinācija; un rezultātu garantija. Tāpat tiek identificēti trīs iespējamie pakalpojumu līmeņi — no atbalsta sniegšanas un koordinācijas līdz „visaptverošam” risinājumam.

Šeit ir piemēri / gadījumu izpēte piemēri, kā tehniskais risinājums varētu neizdoties, jo netika pilnībā izprasta saikne starp šķēršļiem un problēmām:

• institucionālā inerce un atkarība no iepriekšējās attīstības: Piemēram, pāreja uz viedo (digitālo) elektrotīklu var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo datu pārvaldībai nepieciešama liela skaitļošanas jauda. Tāpēc svarīgi ir noskaidrot, vai lielākas emisijas rada neefektīvs tīkls vai arī datu vadīts efektīvs tīkls, kura darbībai nepieciešama liela skaitļošanas jauda. Līdz šim nav veikti pārliecinoši pētījumi, kas palīdzētu izdarīt secinājumus šajā jomā.
• Patērētāju pieņemšanas/ieviešanas trūkums: Piemēram, aktīvās vai koplietošanas mobilitātes risinājumu ieviešanu var kavēt tādi kultūras aspekti kā automašīnas uztveršana kā statusa simbols. Automašīnas joprojām tiek uzskatītas par vērtīgu un pievilcīgu īpašumu. Šādas uztveres var būt šķērslis uzvedības izmaiņu panākšanai un kavēt pārvietošanos kājām, ar velosipēdu vai izmantojot koplietošanas mobilitātes risinājumus.
• Tirgus ietekme un esošo tirgus dalībnieku politiskā ietekme: Piekļuve kapitālam un tā izmaksas: ir galvenais faktors, kas nosaka sistēmas inovāciju uzsākšanu. Papildus investīciju veicināšanai ar nodokļu politiku vai subsīdijām būs nepieciešamas finanšu inovācijas, lai palīdzētu samazināt investīcijām piesaistīto līdzekļu izmaksas un piesaistīt līdzekļus drošāk un ātrāk. Piemēram, koka būvniecība kopā ar aprites ekonomikas pieeju var ievērojami samazināt 3. līmeņa emisijas pilsētā, kas, lai gan pagaidām nav regulētas, bieži veido lielāko daļu no emisijām, par kurām atbildīga ir pilsēta. Tomēr koka būvniecības tirgus ir jāveido no nulles. Pilsētām ir nozīmīga loma, samazinot risku iesaistītajiem dalībniekiem, lai veicinātu pāreju.
• Tehnoloģiskās attīstības virzieni un atkarība no esošajām tehnoloģijām: Piemēram, pārāk bieži investīcijas tiek novirzītas tradicionālajām transporta un enerģētikas infrastruktūrām, jo tajās jau ir veikti lieli neatgūstami kapitālieguldījumi un pastāv tehnoloģiskā un institucionālā atkarība.

Kā redzams iepriekšējās sadaļās, problēmas, ar kurām pilsētas saskaras, risinot klimata pārmaiņu jautājumus, sakņojas daudzās sarežģītās sistēmās, kuras veido dažādi – dabas, tehnoloģiskie, sociālie, kultūras, attiecību un institucionālie – elementi, kas ir cieši savstarpēji saistīti. Lielākā daļa pieeju klimata rīcībai mēģina risināt šo sarežģītību, sadalot problēmu mazākās daļās un koncentrējoties uz katru atsevišķi. Tādējādi bieži tiek ignorētas gan problēmu savstarpējās saiknes, gan to pamatcēloņi. Tāpēc NZC Pilotpilsētas Programme pievērsīsies pilsētu klimata izaicinājumiem, izmantojot sistēmu inovāciju sistēmu pārmaiņu veicināšanai.

Pilotpilsētas saņems atbalstu, lai risinātu problēmjomas, kurās ir vislielākais potenciāls jaunu pārejas ceļu izveidei. Tās risinās bieži vien unikālo un sarežģīto dinamiku vienā vai vairākās emisiju jomās (piemēram, mobilitāte, enerģētikas sistēmas, utml.), vienlaikus izpētot kombinētus pārmaiņu virzītājspēkus (piemēram, datus un tehnoloģijas, pārvaldību un politiku, finanses, kultūru un līdzdalību, kā arī sociālās inovācijas) ar skaidru mērķi panākt identificēšana izrāvienus un pagrieziena punktus. Šīs holistiskās pieejas, kopā ar virkni saskaņotu pasākumu, kas gandrīz noteikti ietvers sadarbību starp vairākiem ieinteresētajiem, var skaidri radīt papildu ieguvumus un izraisīt daudzas pozitīvas pārmaiņu ķēdes reakcijas.

Šo pieeju sauc par „sistēmisko domāšanu“: problēmu izpratne un analīze, koncentrējoties uz to, kā sistēmas daļas ir savstarpēji saistītas. Tās mērķis ir panākt „sistēmu inovāciju”: visas sistēmas pārveidi, risinot sarežģītas problēmas, ietekmējot savstarpējo atkarību starp vairākiem pārmaiņu virzītājspēkiem – piemēram, kapacitātes un spēju veidošanu; kultūru, līdzdalību un sociālo inovāciju; pārvaldību, politiku un regulējumu; finanses un uzņēmējdarbības modeļus; tehnoloģijas.

Sistēmu inovācija ir orientēta uz problēmu risināšanu, prasa laiku un to var uzskatīt par pārejas posmiem. Valsts politikas galvenais uzdevums ir izpētīt un definēt šos pārejas ceļus — tieši to pilsētām palīdzēs paveikt izmēģinājuma pasākumi.

Piemērs vairāku pārmaiņu ķēžu ietekmei ir subsīdijas saules enerģijai, kas veicinājušas šīs nozares izaugsmi. Tas savukārt ir izraisījis strauju saules enerģijas izmaksu samazināšanos un tādējādi turpmāku izaugsmi — rezultātā saules enerģija tagad ir vislētākais enerģijas veids vēsturē (Carbon Brief). Pārmaiņu izrāvieni var attiekties arī uz pārvarēšanu un/vai atbrīvošanu no dziļas barjeras, kas kavē pārmaiņas — piemēram, mainot veidu, kādā pilsētas pašvaldība sadarbojas ar iedzīvotājiem, pārvalda datus vai kvantificē savu programmu ieguvumus, un tas var pavērt neskaitāmas citas pārmaiņu iespējas.

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte

Sistēmu inovācijas instrumentu un prakses piemēri

• Publikācijā „Future Stewards“ „10 rīki sistēmu pārveidei, lai panāktu oglekļa neitrālu pasauli“ ir sniegti īsi skaidrojumi par dažādām sistēmu pārveides metodēm un katras metodes piemēri.
• ANO Attīstības programma (UNDP) ir izstrādājusi metodiku, kuras pamatā ir portfeļa pieeja – tās nesenajā publikācijā „Sistēmas pārmaiņas: rokasgrāmata par portfeļa pieejas ieviešanu“ ir sīki aprakstīts, kādas atziņas ir gūtas, un sniegti piemēri no programmas darbības.
• Zviedrijas programma „Viable Cities“ sadarbojas ar 23 pašvaldībām, lai ieviestu sistēmisku pieeju klimata pārejai, ar mērķi sasniegt klimata neitralitāti līdz 2030. gadam. „Viable Cities” ir stratēģiska inovāciju programma Zviedrijā, kas vērsta uz pāreju uz klimata neitrālām un ilgtspējīgām pilsētām. Programmas mērķis ir panākt klimata neitrālas pilsētas līdz 2030. gadam, nodrošinot labu dzīvi visiem planētas robežu ietvaros. „Viable Cities” ir katalizators jaunām sadarbības formām starp pilsētām, rūpniecību, akadēmiskajām aprindām, pētniecības institūtiem un pilsonisko sabiedrību. Mērķis ir mainīt Zviedrijas pilsētu darbības veidu atbilstoši valsts, vides un klimata mērķiem, kā arī starptautiskajām saistībām, kas saistītas ar Globālajiem ilgtspējības mērķiem – 2030. gada programmu – un Parīzes nolīgumu. Programmas darbības laiks ir no 2017. līdz 2030. gadam, un to īsteno ar Vinnova, Zviedrijas Enerģētikas aģentūras un Formas atbalstu, par atbildīgo iestādi uzņemoties Zviedrijas Enerģētikas aģentūrai.
• Vairāki OECD gadījumu pētījumi ir pieejami sākot ar 76. lappusi to ziņojumā „Sistēmu inovācija: Synthesis Report, kas aptver ilgtspējīgu mājokļu būvniecību, ēku renovāciju, viedās pilsētas, e-mobilitāti, zaļo izaugsmi, ilgtermiņa aprūpi un klasteru politiku.
• Paplašinot skatījumu ārpus Eiropas gadījumiem, žurnāla American Journal of Community Psychology speciālajā izdevumā par sistēmu pārmaiņām ir analizēti vairāki piemēri, tostarp process, kā risināt institucionālo rasismu veselības aprūpes sistēmā; par stratēģiju, kā noskaidrot un mainīt starpiestāžu komandu locekļu izmantotos mentālos modeļus; par centieniem izveidot veselības jomā kompetentu kopienu lauku apvidū Dienvidāfrikā, kurā valda HIV/AIDS; par rīcības pētījumu centieniem sadarbībā ar policijas departamentu, lai atbalstītu pāreju uz kopienas policijas darbu, un citiem jautājumiem.
• Sistēmisko risinājumu demonstrēšana aprites ekonomikas ieviešanai reģionos

Piemēri, kad nav izmantota sistēmu inovācijas pieeja

• Klasisks piemērs ir mājokļu tirgus situācija. Valdības bieži vien iejaucas piedāvājuma pusē (piemēram, būvējot sociālos mājokļus vai atvieglojot zemāku ienākumu grupu piekļuvi privātajam tirgum, ieviešot īres cenu kontroli), taču tās iejaucas arī pieprasījuma pusē, izmantojot fiskālo un nodokļu politiku, lai veicinātu mājokļu īpašumtiesības, kas var izraisīt rentas meklēšanu un cenu uzpūšanu. Savukārt tas var izraisīt papildu intervences piedāvājuma pusē ar negribētām sekām un sākotnējās problēmas (pieejamu mājokļu trūkums) saglabāšanos, kā arī jaunu problēmu rašanos (nekustamā īpašuma burbuļi, pilsētu izplešanās) (OECD, 2015).

Nav vienkārša risinājuma, kā pilsētai sasniegt neto nulles emisijas. Tas nozīmē, ka apzināta vairāku pasākumu kombinācija ir nepieciešama sastāvdaļa, lai panāktu klimata neitralitāti. Tādējādi izmēģinājuma pasākumu mērķis ir izstrādāt un īstenot pasākumu kopumus, kas iedarbojas uz vairākiem pārmaiņu virzītājspēkiem, citiem vārdiem sakot, vienlaikus iedarbojoties uz vairākiem atšķirīgiem, bet savstarpēji saistītiem problēmas elementiem, izmantojot daudzveidīgus, bet savstarpēji papildinošus pasākumus. Izmēģinājuma pasākumi, kas paver ceļus uz izrāvieniem emisiju samazināšanā, ir tādi, kas izraisa vairākas savstarpēji pastiprinošas dinamikas tehnoloģiju, pārvaldības un politikas, finanšu un uzņēmējdarbības modeļu, kultūras, līdzdalības, sociālo inovāciju un taisnīgas pārejas, kā arī kapacitātes un spēju veidošanas jomās, lai paātrinātu transformatīvas pārmaiņas vienā vai vairākās emisiju jomās.

NetZeroCities iedala pārmaiņu virzītājspēkus šādās kategorijās:

• Tehnoloģija: — materiāli vai nemateriāli rīki, palīgrīki vai infrastruktūras, ko izmanto praktisku problēmu risināšanai. Piemēri (saraksts nav izsmeļošs): transportlīdzekļi, piemēram, velosipēdi vai vilcieni; informācijas tehnoloģijas, piemēram, programmatūra, optiskie kabeļi vai mākslīgais intelekts; enerģijas ražošanas, uzglabāšanas vai sadales iekārtas; stacionārās enerģijas iekārtas, piemēram, siltumsūkņi, ēku inženiertehniskās sistēmas.
• Pārvaldība un politika: — procesi, kādos tiek piešķirtas pilnvaras, pieņemti lēmumi un vienojas par noteikumiem, kā arī nodrošina to izpildi un grozīšanu, kā arī paši noteikumi likumu, normu un noteikumu veidā.
• Finanšu un biznesa modeļi: ir līdzekļi, ar kuriem tiek nodrošināts finansējums, kā arī veidi, kādos organizācijās tiek izprasta un aprakstīta vērtību radīšana.
• Kultūra, līdzdalība un sociālā inovācija: sociālā uzvedība un normas, tostarp tās, kas nosaka, kā cilvēki individuāli vai grupās piedalās demokrātiskā lēmumu pieņemšanā, kā arī veidi, kādos viņi izstrādā un īsteno risinājumus, lai uzlabotu individuālo un kolektīvo labklājību un labvēlību, kā arī nodrošinātu taisnīgu pāreju.
• Kapacitātes un spēju stiprināšana: organizācijas resursu (darbaspēka, aprīkojuma, finanšu līdzekļu, darbinieku laika un enerģijas) kā arī prasmju, zināšanu, domāšanas veida un uzvedības pilnveidošana, lai panāktu ietekmi.

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte

• Modernizācija ir viena no daudzsološākajām emisiju samazināšanas jomām, tomēr tā rada virkni izaicinājumu. Tehnoloģija jau ir pieejama, taču joprojām pastāv šķēršļi, lai izstrādātu biznesa plānus, kuros tiktu ņemts vērā renovācijas ekonomiskais multiplikatora efekts. Mājokļu īpašniekiem bieži trūkst motivācijas piedalīties renovācijas programmās, grūtības iekļaut plašākus papildu ieguvumus var padarīt renovāciju mazāk pievilcīgu, un dalībnieku koordinācijas un pārvaldības mehānismi, vai tie būtu kopienas vīzijas izstrāde vai snieguma līgumi, var kavēt procesu. Daudzi eksperimenti risina tikai vienu no šiem šķēršļiem, tāpēc reti izdodas palielināt ietekmi. Lielbritānijas „Green Homes Scheme” neveiksme bija nesenais piemērs šādas pieejas ierobežojumiem. NZC pilotpilsētām ir jārīkojas, izmantojot vairākus pārmaiņu virzītājspēkus. Energoefektivitātes uzlabošanas gadījumā tas nozīmētu eksperimentēt ar finansēšanas un biznesa modeļu pasākumiem, kas atver ceļu uz biznesa pamatojuma izveidi, ietverot papildu ieguvumus un multiplikatora efektu, apvienojot to ar kultūras, līdzdalības un sociālo inovāciju pasākumiem, kas sadarbojas ar māju īpašniekiem, lai veicinātu pieņemšanu un radītu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai rajona vai pilsētas līmenī.
• Vēl viens piemērs, kas ņemts no 2015. gada ESAO ziņojuma par sistēmiskajām inovācijām, liecina, ka sabiedrības novecošanās var izraisīt darbaspēka samazināšanos, veselības aprūpes izmaksu pieaugumu un nodokļu bāzes samazināšanos. Īstermiņa pasākumi darbaspēka migrācijas ierobežošanai ilgtermiņā var pastiprināt novecošanās izraisīto darbaspēka samazināšanos. Inovācija un tehnoloģijas noteikti ir daļa no risinājuma, taču tās pašas par sevi nav pietiekamas. Faktiski tehnoloģijām jāiet roku rokā ar citiem pārmaiņu virzītājspēkiem, lai risinātu ekonomiskās un sociālās problēmas, un to īstenošanai būs nepieciešamas papildu inovācijas organizācijās un iestādēs, kā arī patērētāju/pilsoņu piekrišana.

Sociālajai inovācijai ir daudz definīciju, taču būtībā tā ir inovācijas forma, kuras mērķi un līdzekļi ir sociāli orientēti (Murray et al., 2010): tas nozīmē jaunu ideju, pakalpojumu un modeļu izstrādi, kas ļauj efektīvāk risināt sociālās problēmas (EK, 2020). Vispārīgi runājot, tas nozīmē, ka šī inovācija ir „sociāla” gan savos mērķos, gan procesā, gan rezultātos. Tādējādi tā pilsētām paver iespējas:
(1) nodrošināt risinājumus vietējām, neapmierinātām sociālajām vajadzībām;
(2) iesaistīt sistēmas dalībniekus risinājumu kopīgā izstrādē un kopīgā izstrādē (un tādējādi samazināt inovāciju risku);
(3) radīt ilgtermiņa pozitīvu sociālo ietekmi dažādos līmeņos (ģeogrāfiskā, problēmas apjoma); un
(4) iesaistot attīstības procesā dažādus dalībniekus un stiprinot to kapacitāti, veicināt kultūras un uzvedības izmaiņas, kas atbalsta elastīgu un reaģētspējīgu inovāciju ekosistēmu attīstību, kuras spēj apvienot dalībniekus un resursus kopīgu mērķu sasniegšanai.

Sociālā inovācija var būt stratēģisks resurss NZC un pilotpilsētu konkursam šādos veidos: Sociālās inovācijas pieejas var palīdzēt pilsētām ieviest dažādus līdzdalības un iekļaujošas attīstības modeļus, lai risinātu konkrētas problēmas (sk. „City Studio“, „City Lab Mannheim“, projektu „Gendered Innovation“); kā arī mobilizēt ekosistēmas dalībniekus ap „Mission“ iniciatīvu (sk. „Local Energy Communities“ („Mission“ Valensijā);

Turklāt tās var palīdzēt veidot inovāciju kontekstu (kapacitātes palielināšana, iesaistot sabiedrību ; tīklu mobilizēšana, lai risinātu problēmas) (sk. „Superblokus“ Vitorijā-Gasteizā (un „Pilsonisko paktu par ilgtspējīgu mobilitāti“)) un atbalstīt esošo dekarbonizācijas risinājumu mēroga paplašināšanu un izplatīšanu.

Pamatlīmenī sociālās inovācijas var veicināt sociālo prakšu pārmaiņas un palīdzēt izveidot elastīgu un reaģētspējīgu inovāciju ekosistēmu, attīstot kapacitāti un mācoties no pieredzes (sk. programmu „Viable Cities“; Cloughjordan ekokopienu).

Turklāt saistībā ar uzaicinājumu pieteikties pilotpilsētām sociālā inovācija piedāvā veidus, kā iesaistīt reģionālos un pilsētu dalībniekus rīcības plānā (piemēram, izstrādājot un izveidojot risinājumu kopumu misijai, vai nu paplašinot esošos risinājumus, vai izstrādājot jaunus) un stiprināt kapacitāti jaunu attīstības pieeju un metožu/instrumentu izmantošanā, kas iesaista dalībniekus, jo īpaši atbalsta saņēmējus, risinājumu izstrādē un to īstenošanā.

Dzimumu dimensija: 2020. gadā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu „Dzimumu līdztiesības inovācija 2", ziņojumu par to, kā iekļaujoša analīze veicina pētniecību un inovāciju. Publikācijā ir iekļautas definīcijas terminiem un metodēm, kas saistītas ar dzimumu, dzimumu lomu un intersekcionālo analīzi, kā arī sniegti starpdisciplināri gadījumu pētījumi, kuros parādīts, kā integrēt dzimumu dimensiju dažādās pētniecības un inovāciju jomās, tostarp klimata pārmaiņu un pilsētplānošanas jomā. Projekts „Gendered Innovation” (Dzimumu līdztiesības inovācijas), ko līdzfinansē Eiropas Komisija, ir izstrādājis arī pārbaudes sarakstus, lai atbalstītu iekļaujošu inženierzinātni, pilsētplānošanu un dizainu, kā arī metodes, lai veidotu inovāciju procesus.

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte

• City Lab Bristol
• Nappi Naapuri
• Real Junk Food Berlin
• Parīze 15 minūšu attālumā (Noklikšķiniet šeit, lai apskatītu koncepcijas karti)
• Cloughjordan ekokopiena
• Boloņas iedzīvotāju pakti (Klikšķiniet šeit, lai uzzinātu vairāk par līdzdalības budžetu.)
• City Studio
• City Lab Mannheim
• Vietējās enerģētikas kopienas (Missions Valencia)
• Superbloki Vitorijā-Gasteizā (un Pilsoniskais pakts par ilgtspējīgu mobilitāti)
• Programma „Dzīvotspējīgas pilsētas“
• Projekts „Gendered Innovation”

Resursi un/vai nākotnes platformas resursi/pakalpojumi, kam pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību

• NZC sociālās inovācijas īsraksti
• NZC sociālās inovācijas video
• NZC zināšanu krātuve
• Mācību materiāli par sociālajām inovācijām (MOOC)
• Siscode Learning Hub

Klimata pārmaiņas ir sarežģīts un grūti risināms jautājums, kas pārsniedz politiskos ciklus un robežas un norisinās ilgtermiņā. Klimata krīze ir gan mūsu demokrātiju izturības pārbaudījums, gan arī iespēja, neraugoties uz ievērojamiem izaicinājumiem, tās atjaunot, reaģējot uz mūsu pašreizējām vajadzībām un tehnoloģiskajām iespējām. Lai efektīvi reaģētu uz gaidāmo izaicinājumu mērogu, ir jābūt demokrātiskākiem, sadarbībai atvērtākiem un kolektīvi rīcībai vērstiem, un ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai tehnoloģiskais progress, lai kopīgi radītu risinājumus, kas sniedz taustāmu ietekmi uz cilvēku ikdienas dzīvi un neaizmirst nevienu.

Klimata krīze liek saprast, ka sabiedrībā un mūsu pilsētās ir nepieciešama sistēmiska pārveide. Tas prasa, lai pārveides procesā iesaistītos plašāka ekosistēma, kurā ietilpst ne tikai vietējās pašvaldības, bet arī pilsētu iedzīvotāji, uzņēmumi, inovāciju dalībnieki (piemēram, universitātes un citi pētniecības, attīstības un inovāciju dalībnieki), NVO un pilsoniskā sabiedrība.

Turpmākās sadaļas sadaļā „Rīcībspēja“ pēc savas būtības ir vienas un tās pašas tēmas variācijas: veidot kritisko masu, iesaistot cilvēkus un veicinot sadarbību, lai panāktu nozīmīgas un ilgtspējīgas pārmaiņas.

Sadarbība pilsētas administrācijā ir ārkārtīgi svarīga. Klimata pāreja skars visas jomas: mājokļus, transportu, veselību, izglītību, pilsētplānošanu, enerģētiku un ekonomiku. Ja klimata pāreju galvenokārt uzskata par vides komandas atbildības jomu, tai bieži vien ir grūti gūt atbalstu. Spēcīgu horizontālu komandu izveide, kurām ir iespēja veidot politiku un piekļūt budžetiem visās jomās, ir izšķirošs veiksmes faktors.

Tomēr sadarbība nedrīkst aprobežoties tikai ar pašvaldības robežām – arī citiem jābūt iespējai tajā piedalīties. Daudzi citi dalībnieki, piemēram, slimnīcas, universitātes, skolas, privātie uzņēmumi (gan lielie uzņēmumi, gan MVU) un pilsoniskā sabiedrība, var atbalstīt misiju, mainot savu politiku un to, kā tie tērē savus līdzekļus. Izveidojot starporganizāciju komandas, kas kopīgi vada misiju, pašvaldība var paātrināt savu darbu. Ir svarīgi skatīties ne tikai uz āru, bet arī uz augšu – sadarboties ar reģionālajām un valsts iestādēm, lai izveidotu spēcīgas daudzlīmeņu pārvaldības partnerības.

Visbeidzot, pilsētām būs jāstrādā eksperimentālā un iteratīvā veidā. Problēmas, ar kurām tās saskaras, ir sarežģītas un bez skaidrām robežām. Mēģinājumi tās risināt neizbēgami izraisīs reakcijas no sistēmas iekšienes. Standarta pieejas „analizēt, plānot, īstenot” izmantošana rada risku, ka pilsētas ieguldīs gan laiku, gan naudu risinājumos, kas reālajos apstākļos nav dzīvotspējīgi. Tā vietā, izmantojot refleksīvu pieeju pārvaldībai – „plāno, pārbaudi, atkārto” –, var veicināt pārliecību par virzību, kā arī ļaut citiem ietekmēt darba gaitu tā attīstības gaitā. Tāpēc mācīšanās paātrināšana ir kļuvusi par tik svarīgu pārejas virzītājspēku (piemēram, organizācijas „Viable Cities” pieejā). Ja tādas vēl nav, pilsētām būs jāizveido procesi, lai no nelieliem eksperimentiem gūtu ātru pieredzi un izmantotu to politikas veidošanā.

Kopsavilkums: Jautājumi, ko sev uzdot – pārvaldība un līdzdalības pieejas

• Cik lielā mērā esat gatavs pieņemt izmaiņas vietējās pārvaldības pieejās?
• Kam šī pieeja vai process būtu jāpadara pieejams?
• Kā notiks šī iesaistīšanās? Kādas formālās un/vai neformālās struktūras atbalstīs šo iesaistīšanos?
• Kādi resursi, struktūras, procesi utt. būs nepieciešami, lai to veiksmīgi paveiktu?
• Vai jums ir iepriekšēja pieredze šādu pieeju/procesu izmantošanā?

Katra pilotpilsēta izveidos savu pārmaiņu koalīciju atbilstoši tās īstenoto pilotpasākumu veidam, iesaistot galvenās ieinteresētās puses, skartās kopienas un iedzīvotāju grupas, galvenos ekosistēmas dalībniekus un īstenošanas partnerus. Analizējot problēmu, kuru pilsēta ir izvēlējusies risināt, pilsētas var izmantot sistēmu kartēšanu, lai identificētu dalībniekus, pilsētas pakalpojumus un procesus (t. i., vērtības ķēdes), lai noteiktu, kurus dalībniekus pilsētai ir jāiesaista un ar kuriem jāveido pārmaiņu koalīcija. Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte
Visā pasaulē ir organizācijas, kas veido sadarbības modeļus un koalīcijas klimata problēmu risināšanai, iesaistot pilsētu pašvaldības, vietējos uzņēmumus, inovāciju ekosistēmas un iedzīvotājus.

Šeit ir daži piemēri:

• Leuven 2030
• Valensijas misija
• Glasgovas pilsētas reģions (Glasgovas „Green Deal”)
• Klimata laboratorija Vīnē
• Boston Green Ribbon Foundation
• Sanfrancisko Klimata pārmaiņu uzņēmēju padome
• C40 Pilsētu uzņēmējdarbības vides alianse
• Vankūveras zaļās ekonomikas modelis
• Helsinku „Smart & Clean“ fonds

Daudzas pilsētas, izstrādājot ceļvedi uz ilgtspējīgāku nākotni, ir iesaistījušas plašu ieinteresēto personu loku; piemēram, Londonas aprites ekonomikas ceļvedis

Demokrātiska lēmumu pieņemšana un iedzīvotāju līdzdalība ir būtiska, lai līdz 2030. gadam panāktu klimata neitralitāti visambiciozākajās pilsētās un līdz 2050. gadam — klimata neitrālu Eiropu. Tāpēc ir būtiski, lai pilsētas iesaistītu iedzīvotājus un pilsētu ieinteresētās puses nozīmīgā un iekļaujošā līdzdalībā, lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu. Mērķis ir izaicināt un iedvesmot pilsētas pārdomāt iedzīvotāju iesaistīšanās lomu to ceļā uz klimata neitralitāti. Lai pilsētas varētu pāriet uz klimata neitralitāti, ir jāapvieno dažādi un dažkārt pretēji viedokļi, zināšanas un prakse, lai panāktu dziļāku izpratni par pilsētu sistēmām un izmantotu pilsētu esošos resursus. Demokrātiskās vitalitātes palielināšana, iekļaujoša līdzdalība pašvaldību procesos, kā arī starpnozaru komunikācija un sadarbība var veicināt labāku lēmumu pieņemšanu, atbildību un papildu ieguvumus. Tas var prasīt ieguldījumus vidē, prasmēs un iestādēs, lai to atbalstītu. Daudzu pilsētu pasākumu un politikas efektivitāte ir atkarīga no iedzīvotāju un kopienu reakcijas. Ja iedzīvotāji un citi pilsētu ieinteresētie subjekti jūt, ka nav pienācīgi iekļauti, vai jūtas bezspēcīgi ietekmēt lēmumus, kas skar viņu dzīvi, viņi var zaudēt motivāciju un atteikties piedalīties jebkādās intervencēs. Pretstatā tam, ja iedzīvotāji tiek aktīvi iesaistīti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, tas maina gan viņu skatījumu uz šiem procesiem, potenciāli veicinot lielāku leģitimitāti, gan viņu attiecības ar pilsētu. Šāda pieeja, visticamāk, iekaros sirdis un prātus un veicinās nepieciešamās uzvedības izmaiņas visās sistēmas daļās, jo procesi un to rezultāti tiek veidoti kopīgi un tiem uzticas. Tas rada spēcīgas, dinamiskas un veselīgākas kopienas, kas spēj risināt problēmas tieši.

NZC pilotpilsētu programmas īstenošana ir lieliska iespēja iesaistīt iedzīvotājus un pilsētu ieinteresētās puses, pārbaudīt un mācīties no to pieejām, kā arī iepazīt jaunas demokrātiskas inovācijas, un uzlabot un stiprināt līdzdalības kultūru pilsētā. Ilgtspējīgām pārmaiņām ir nepieciešamas demokrātiskas pieejas, kas ir vērstas uz cilvēkiem, veltītas kopienas un klimata noturībai un atbilst vietējiem apstākļiem. Kopienas viedoklis un zināšanas, kas saistītas ar sadarbību, kura veidojas ne tikai no augšas uz leju, bet arī no apakšas uz augšu, ir jābūt par pamatu valdības un pilsoniskās sabiedrības rīcībai. Attiecīgā gadījumā ir jāveicina iekļaujošas pieejas, ņemot vērā sociālo kategoriju — piemēram, etniskās piederības, vecuma vai invaliditātes — krustpunktus un dzimumu dimensijas nozīmi.
Šeit ir daži piemēri:

• Lisboa Participa | Zaļā līdzdalības budžeta veidošana Lisabonā
  Līdzdalības budžeta veidošanas (PB) procesi dod iedzīvotājiem iespēju pieņemt lēmumus par pilsētas budžetu un izdevumiem. PB var apvienot ar
  apspriedes nolūkā nodrošināt
  stingrs, iekļaujošs process. Izstrādāts Latīņamerikā ar mērķi nodrošināt kopienu līdzdalību un kontroli pār valsts izdevumiem. PB tiek īstenots visā pasaulē. Lisabonā to ierosināja pilsētas dome, un tas darbojas jau daudzus gadus. Līdzdalības budžeta priekšrocības ietver kopienas veidošanu un paaugstinātu uzticību pilsētas pašvaldībai, jo kopiena ir iesaistīta izdevumu pārvaldībā. Tomēr līdzdalības budžets nav tik piemērots ilgtermiņa vai sarežģītu jautājumu risināšanai, jo tas parasti attiecas uz īstermiņa projektiem. Pēdējos gados daži līdzdalības budžeta procesi ir kritizēti par to, ka
  zaudēja koncentrēšanos uz pilnvaru piešķiršanu. Turklāt,
  Pilsētu līmeņa budžeta politiku var ierobežot valsts līmeņa budžeta kontrole.
  https://op.lisboapartici
• Vīzija par Skotiju | Kā ieteikumi varētu ietekmēt mūsu nākotni | Skotijas Klimata asambleja Kā daļa no Skotijas Klimata asamblejas, dalībnieku redzējums par nākotni tika atainots, izmantojot stāstīšanu un naratīvu veidošanu. Mērķis bija padarīt iedzīvotāju izstrādātos ieteikumu projektus asamblejai saprotamus plašākai sabiedrībai, kā arī ilustrēt ilgtermiņa politiskos risinājumus un to ietekmi uz cilvēku dzīvi. Vīzija par Skotiju | Kā ieteikumi varētu ietekmēt mūsu nākotni | Skotijas Klimata asambleja
• Kopienas vadīts tehnoloģiju novērtējums | Cīņa pret tehnokrātiju un algokrātiju
  Līdzdalības pieejas tehnoloģiju novērtēšanā balsta šo procesu uz to cilvēku reālo pieredzi, kurus šīs tehnoloģijas ietekmē visvairāk, vienlaikus sadarbojoties ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, kas parasti dominē tehnoloģiju novērtēšanas procesā. Šī pieeja atzīst, ka eksperti vieni paši nespēj risināt sarežģītas tehnoloģiskas problēmas un ka iedzīvotāji un kopienas sniedz nozīmīgu ieguldījumu ekspertu dominēto pieeju demokratizācijā.
  Dānijas Tehnoloģiju padome jau 20. gadsimta 60. gados bija šīs pieejas pionieri. Līdzdalības pieejas tehnoloģiju novērtēšanā veicina jauno tehnoloģiju ilgtspējību, nodrošinot, ka
  to ietekme tiek novērtēta vispusīgi un demokrātiski, un pirms jaunu un ietekmīgu tehnoloģiju ieviešanas notiek pietiekamas sabiedriskās apspriedes. Tomēr pašlaik
  tehnoloģiju novērtējumos dominē eksperti un nozares pārstāvju intereses.
  EXP8 | Cīņa pret algokrātiju: nepieciešamība pēc jaunām līdzdalības pieejām tehnoloģiju novērtēšanā.

Pārvaldība un līdzdalības pieejas
Daži labi piemēri par tēmu „kopienas pret klimata pārmaiņām“ ir atrodami šeit

Resursi un/vai nākotnes platformas resursi/pakalpojumi, kam pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību

• NZC iedzīvotāji un pilsētu ieinteresētās puses Ātrā lasīšana
• NZC video par iedzīvotājiem un pilsētu ieinteresētajām personām
• Metodoloģiju kopums un gadījumu izpēte par iedzīvotāju un pilsētu ieinteresēto pušu iesaistīšanos un demokrātiskajām inovācijām
• Rīcības mācību programma
• Pilsoniskās vides kartēšanas rīks
• Vienots ceļojums pa pilsētu

Misijas pilsētām ir nepieciešams ievērojams kapitāls gan pārveides procesu finansēšanai, gan projektu īstenošanai, izmantojot gan valsts, gan privātos resursus. To panākumi būs atkarīgi no šo resursu identificēšanas un nodrošināšanas. Nepieciešams pietiekams finansējums, lai izstrādātu projektus un portfeļus, kas ļautu sasniegt klimata neitralitāti, kā arī publiskais un privātais kapitāls un šo projektu finansēšana atbilstoši to vajadzībām. Iespējams, būs nepieciešami dažādi resursi, piemēram, publiskā sektora līdzfinansējums, privātā sektora finansējums, publiskā un privātā sektora budžeta līdzekļu pārdale, filantropiskais finansējums vai finansējums no vietējiem atbildīgajiem (piemēram, komunālo pakalpojumu uzņēmumiem).

„Misijas pilsētas“ izstrādās „ieguldījumu plānus“ kā daļu no Klimata pilsētu līguma (CCC) procesa. Norādām, ka šis darbības joma aptver ne tikai ieguldījumu pasākumus, bet arī visu kapitāla spektru – finansējumu, kā arī publisko un privāto kapitālu projektu finansēšanai

Šie plāni balstās uz struktūru, kurā ietilpst vairāki elementi:

• novērtēt kopējās kapitāla vajadzības pārejai uz klimata neitralitāti līdz 2030. gadam;
• novērtēt un risināt jautājumus par galveno dalībnieku, piemēram, pilsētu un reģionālo pašvaldību vadītāju un darbinieku, galveno ieinteresēto personu, kapitāla iestāžu un iedzīvotāju, kapacitāti un spējām;
• Saprast, kāda veida pasākumiem nepieciešamas konkrētas kapitāla formas un finansēšanas mehānismi;
• Veicināt „atbalstošu vidi“ liela mēroga kapitāla veidošanai un izmantošanai, kas ietver datu pārskatīšanu un vajadzību novērtēšanu, klimata un ar to saistīto politiku (pilsētas, reģiona, valsts līmenī), atbilstošu un nepieciešamu kapitāla struktūru izvērtēšanu, kā arī kapitāla un finanšu risku analīzi kopā ar riska mazināšanas stratēģijām;
• Izveidot stabilus kapitāla un finanšu pārvaldības mehānismus, kā arī ietekmes uzraudzības sistēmas, kas atbilst plašākai misijas ietekmes sistēmai, lai nodrošinātu pārredzamību un atbildību starp visiem dalībniekiem un novērstu jebkādu „zaļās mazgāšanas“ risku.

„Misijas pilsētas“ investīciju plāns sniegs kapitāla vajadzību sadalījumu atbilstoši ietekmes ceļiem, lai sasniegtu klimata neitralitāti. Tajā tiks izklāstīti vairāki riski, kas varētu ietekmēt finansējuma piešķiršanu nepieciešamo dekarbonizācijas pasākumu atbalstam, un palīdzēs identificēt veicinošus pasākumus/prasības, kas atbalsta dažādu kapitāla avotu plūsmu. Šie pasākumi ietvers politikas izmaiņas, lai veicinātu mēroga pasākumus, efektīvu institucionālo mehānismu izstrādi, piemēram, specializētus pilsētu fondus, kā arī pasākumus risku ierobežošanai un pārvaldībai visos publiskā un privātā kapitāla avotos. Konkrētāk, „Pilotpilsēta“ programma sniegs pilsētām atbalstu šādās jomās:

• Politikas saskaņotības veicināšana, lai efektīvi piesaistītu kapitālu
• Nepieciešamo kapitāla struktūru noteikšana un ieviešana pilsētas (vai reģionālā/valsts) līmenī, lai organizētu dažādus kapitāla avotus finansējuma nodrošināšanai
• Attīstīt pilsētu spējas efektīvi izmantot kapitālu, ņemot vērā visdažādākās vajadzības

Uzraudzība, novērtēšana un mācīšanās (MEL) NZC pilotpilsētās ir savstarpēji saistītas darbības, kas palīdz izvērtēt progresu ceļā uz klimata neitralitāti, īstenojot attiecīgās pilotaktivitātes, kā arī veicina sinerģiju starp pilotpilsētām, balstoties uz kopīgi gūtajām atziņām par ietekmi. Uzraudzība attiecas uz kvantitatīvo rādītāju izstrādi un piemērošanu, lai izsekotu un analizētu pilsētu progresu virzībā uz tiešām ietekmēm (piemēram, neto nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas) un netiešām ietekmēm (papildu ieguvumi), kā arī datu vākšanas rīku un infrastruktūras izveidi, pārvaldību un uzturēšanu. Novērtēšana nozīmē uzraudzības informācijas analīzi un novērtēšanu, salīdzinot to ar noteiktiem mērķiem, uzdevumiem un kritērijiem, lai noteiktu, kādā mērā ir sasniegti kritiskie starpposma mērķi, starpposma rezultāti un galīgā ietekme. Mācīšanās nozīmē strukturētu un nepārtrauktu situācijas izvērtēšanas un sintēzes procesu, lai radītu reāllaika atziņas, kas palīdz pilsētām saprast, kādi risinājumi darbojas, kādos kontekstos, kam un kāpēc. Tādējādi šīs darbības radīs pierādījumus un zināšanas, kas ļaus īstenot refleksīvu pārvaldību un labot/precizēt rīcības virzienu. Visbeidzot, MEL ir būtiska, lai nodrošinātu pilotpasākumu mērogojamību un pārnesamību starp vairākām klimata neitralitātes jomām un pilsētu kontekstiem NZC ietvaros.

Pilsētām ir sarežģīts uzdevums nodrošināt, ka NZC izmēģinājuma pasākumu daudzdimensionālā un sistēmiskā ietekme tiek paredzēta jau agrīnā posmā, kā arī ka no vēlākajiem pasākumiem gūtā pieredze tiek nepārtraukti apkopota, izvērtēta un iekļauta MEL procesos. Šo uzdevumu vēl vairāk sarežģī tas, ka paredzētās pārmaiņas klimata neitralitātes sasniegšanai, visticamāk, notiks, izmantojot nelineārus un sarežģītus ceļus. Lai risinātu šo problēmu, pilsētām ir jāizveido izpratne un skaidrība par to paredzētajiem „ietekmes ceļiem” kā attīstības procesam, kas palīdzēs pilsētām efektīvi īstenot savus MEL procesus, izmantojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus rādītājus.

Pilotpilsētām tiks sniegts atbalsts, lai tās skaidri formulētu savas ietekmes ceļus ar savas ietekmes loģikas vai pārmaiņu teorijas (TOC) palīdzību, tādējādi skaidri izklāstot galvenos mehānismus, ar kuriem laika gaitā tiks panākta pozitīva ietekme. Šīs ietekmes loģikas un pārveides naratīvi saistīs pilotpilsētu ierosinātās aktivitātes ar īstermiņa un vidēja termiņa izmaiņām, kuras var novērot/izmērīt un kuras ir priekšnoteikums vēlākai ilgtermiņa ietekmei, lai mainītu pilsētu sistēmas.

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte

• GPC: Globālais protokols par siltumnīcefekta gāzu emisijām (GPC) paredz, ka pilsētām jāveic visaptveroša siltumnīcefekta gāzu inventarizācija un jāpublisko tās rezultāti, izmantojot divas atšķirīgas, bet savstarpēji papildinošas pieejas. Viena no tām aptver emisijas, kas rodas gan ražošanas, gan patēriņa darbību rezultātā pilsētas robežās, ieskaitot daļu emisiju, kas izdalās ārpus pilsētas robežām. Otra pieeja iedala visas emisijas „darbības jomās“ atkarībā no to fiziskās rašanās vietas. Šī pieeja prasa atsevišķi uzskaitīt emisijas, kas fiziski izdalās pilsētas robežās, lai apkopotu vairāku pilsētu inventārus un izvairītos no dubultās uzskaites. Jomu sistēma palīdz nošķirt emisijas, kas fiziski rodas pilsētā (1. joma), no tām, kas rodas ārpus pilsētas (3. joma), un no elektrības, tvaika un/vai apkures/dzesēšanas izmantošanas, ko piegādā tīkli, kuri var šķērsot vai nešķērsot pilsētas robežas (2. joma).
• „Pilsētu mēru pakts“: Šī metodoloģiskā pieeja ziņošanai par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām (tostarp vietējā siltumnīcefekta gāzu uzskaite) ir visaptveroša. Attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu šī pieeja palīdz vietējām pašvaldībām ņemt vērā visus dažādos patērētājus savā teritorijā. Metodoloģija par integrētu un iekļaujošu klimata un ilgtspējīgas enerģētikas plānošanu, kurā vietējām ieinteresētajām personām ir aktīva loma.
• Mācīšanās/jēgas veidošana metodes: Ar EIT Climate-KIC finansētu iniciatīvu, piemēram, MOTION projekta un Deep Demonstrations, palīdzību ir izstrādāti un ieviesti novatoriski MEL procesi, kas ir ieviesuši reāllaika mācīšanās un jēgas veidošanas procesus sadarbībā ar ES pilsētām, radījuši ātrus novērtēšanas ciklus dažādās jomās un īpaši koncentrējušies uz sistēmisku pārveidi

Resursi un/vai nākotnes platformas resursi/pakalpojumi, kam pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību

• NZC Uzraudzība, novērtēšana un mācīšanās (MEL) Pamatnostādnes balstās uz pilsētu norādītajām MEL vajadzībām, CCC pamatnosacījumiem, JRC ieteikumiem, kā arī uz plašākas misijas īstenošanas uzraudzības vajadzībām. Pamatojoties uz visaptverošu esošo metodiku, pieejamo rīku un sistēmu krātuvi, ko pilsētas pašlaik izmanto praksē, MEL sistēma izstrādās kritisko rādītāju kopumus, mērīšanas un ziņošanas procesus NZC īstenošanas novērtēšanai un, plašākā nozīmē, misijas snieguma novērtēšanai (sk. attēlu zemāk ar sistēmas galvenajām sastāvdaļām).

• NZC TOC un TOC resursi (Canvas, rīku komplekts) palīdzēs noteikt MEL pasākumu apjomu, izmantojot „izvēles sarakstu“ ar gaidāmajiem rezultātiem/ietekmi (gan tiešo, gan papildu ieguvumiem), lai kritiski izvērtētu galveno rezultātu pamatojumu savā emisiju jomu un ietekmes faktoru portfelī. Pilsētas varēs novērtēt, kā izmēģinājuma pasākumi veicina paredzētos rezultātus, un to varēs pamatot ar esošajiem pierādījumiem rādītāju un indikatoru kopu veidā. Šis solis palīdzēs arī izvēlēties, ko mērīt, pamatojoties uz paredzētajām izmaiņām, noteikt pareizos pierādījumus un novērtēt pierādījumu trūkumus, kā arī to, kā šos trūkumus varētu novērst, izmantojot NZC MEL sistēmu (sk. attēlu zemāk).

• MEL funkcijas portālā: MEL sistēma palīdzēs pilotpilsētām arī kvantitatīvi novērtēt to īstenošanas tiešos un papildu ieguvumus, kā arī starpposma rezultātus un ilgtermiņa ietekmi. Turklāt šie novērtējuma dati tiks integrēti NZC portālā, lai vizualizētu progresu visā pilsētā un konkrētās nozarēs, apkopotu un salīdzinātu to ar pilsētu emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī izveidotu saskarni, kas ļautu noteikt ziņošanas kārtību progresa uzraudzībai.

Tiešā ietekme un netiešā ietekme (papildu ieguvumi un princips „neradīt būtisku kaitējumu”):
NZC pilotpilsētās papildu ieguvumi tiek saprasti kā klimata pārmaiņu mazināšanas vai pielāgošanās pasākumu papildu ietekme vai pozitīvas blakusparādības, kas ir neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa. Var sagaidīt, ka šī ietekme tiks panākta īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā, īstenojot pilotprojektus, atkarībā no mērķa emisiju jomām un pilsētu izstrādāto risinājumu kopuma. Piemēram, ir zināms, ka zemu oglekļa emisiju un aktīvās mobilitātes risinājumi pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību un labklājību. Tajā pašā laikā dažas klimata rīcības varētu potenciāli radīt negatīvas sekas vai kompromisus, kas būtu jāizvairās. Piemēram, palielināta enerģijas ražošana vai apkure no biomasas avotiem varētu negatīvi ietekmēt vietējo gaisa kvalitāti un reģionālo bioloģisko daudzveidību. Šādas pasākumu negatīvās ietekmes uz citām nozarēm ir izklāstītas ES taksonomijas regulā (17. pants) kā „neradīt būtisku kaitējumu” (DNSH) principi un tiek piemērotas vides mērķiem un atbilstošām darbībām. Šie principi ir arī pamatā NZC tehnoloģisko risinājumu/pakalpojumu taksonomijai un atbilstošajām zināšanu krātuvēm un faktu lapām, kas pieejamas NZC portālā. Papildu ieguvumus varētu iedalīt arī tiešos un netiešos atkarībā no tā, cik cieši tie saistīti ar pasākuma rezultātu. Piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošanās, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus (slāpekļa oksīda un makrodaļiņu koncentrācijas samazināšanās), ir tiešs papildu ieguvums, savukārt ar to saistītā saslimstības un mirstības rādītāju uzlabošanās ir netieši papildu ieguvumi, kas izriet no gaisa kvalitātes uzlabojumiem. Tāpēc skaidra un visaptveroša izpratne par potenciālajiem papildu ieguvumiem un to savstarpējo saistību palīdzēs pilsētām identificēt plašu netiešo ietekmju un kompromisu spektru saistībā ar to konkrētajām darbībām. Turklāt ir svarīgi iepriekš apsvērt datu vajadzības, lai novērtētu papildu ieguvumus/ietekmi, un iekļaut datu vākšanas pieeju MEL ierosinātajām izmēģinājuma aktivitātēm.

Turpmākajā sadaļā tiks piedāvāts izsmeļošs (bet ne galīgs) papildu ieguvumu „saraksts“ un to tematiskais iedalījums, ko pilotpilsētām būtu jāņem vērā, izstrādājot savus projektu portfeļus
Ir uzsākta potenciālās ietekmes, papildu ieguvumu, sinerģijas un risku kartēšana dažādām tematiskajām darbībām, aptverot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām/izturību, vidi (ūdeni, zemi un ekosistēmas), pārtikas apgādi un ražošanu, sociālekonomiskos un veselības papildu ieguvumus, kā arī nodrošinot starpnozaru integrāciju. Mēs atzīstam, ka šīs saiknes tomēr ir sarežģītas gan konceptuālās izpratnes, gan kontekstuālo apsvērumu ziņā praksē un īstenošanā. Šīs savstarpējās atkarības tiks turpmāk analizētas padziļinātāk un prezentētas gaidāmajos NZC rezultātos, piemēram, NZC ietekmes loģikā (pārmaiņu teorijā), MEL resursi, emisiju datu ziņošanas mehānismi, tehnoloģisko risinājumu un to ieviešanas šķēršļu analīze, kā arī citi attiecīgie projekta darba paketes. Tabulā zemāk sniegts pārskats par plašo tiešo un netiešo papildu ieguvumu klāstu un to kategorizāciju, ko NZC izmanto kā sākumpunktu pakalpojumu un risinājumu izstrādei un MEL aktivitātēm.

	Ietekme (tostarp papildu ieguvumi) un ietekmes kategorijas
Tiešā ietekme	Klimatneitralitāte
	Klimata pārmaiņu mazināšana Samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas Energoefektivitātes paaugstināšana vai modernizācijas temps (ieskaitot centralizēto siltumapgādi) Samazināts enerģijas pieprasījums, vajadzības vai patēriņš Labāka piekļuve tīrai, stabilai un pieejamai enerģijai Enerģētiskās nabadzības mazināšana Pāreja uz sabiedrisko transportu, pārvietošanos kājām un ar velosipēdu Privāto transportlīdzekļu izmantošanas īpatsvara samazināšanās Zema oglekļa satura tehnoloģiju transportlīdzekļu (elektromobiļi, e-velosipēdi, ar ūdeņradi darbināmi transportlīdzekļi utt.) plašāka izmantošana privātajā, kravu un sabiedriskajā transportā
	Pielāgošanās klimata pārmaiņām Palielināta oglekļa piesaistīšana (piemēram, izmantojot dabas balstītus risinājumus) Uzlabota pilsētas infrastruktūras stabilitāte Samazināts risks saistībā ar dabas katastrofām vai klimata izraisītām katastrofām Labāka gatavība klimata pārmaiņu radītajai nenoteiktībai
Netiešā ietekme	Sabiedrības veselība un ietekme uz vidi Uzlabota gaisa kvalitāte Samazināts trokšņu piesārņojums Uzlabota ceļu satiksmes drošība Samazināts siltuma salu efekts Uzlabota fiziskā un garīgā labsajūta Uzlabota dzīves kvalitāte, pievilcība un estētika (saskaņā ar jaunajiem ES Bauhaus mērķiem) Palielināta fiziskā aktivitāte un aktīvs dzīvesveids Taisnīga un pieejama piekļuve mājokļiem
	Sociālā iekļaušana, demokrātija un kultūras ietekme Pilsoņu un kopienu līdzdalības veicināšana un sociālo spēju stiprināšana līdzdalībai un iesaistīšanai Lielāka sociālā taisnīguma nodrošināšana Uzlabota sociālā kohēzija, dzimumu līdztiesība, taisnīgums demokrātisko institūciju darbības uzlabošana Lielāka izpratne par sociālajām problēmām Labākas iespējas atrast darbu un apgūt jaunas prasmes Labāka piekļuve informācijai, izpratnes veicināšana un uzvedības maiņa
	Ietekme uz ekonomikas attīstību Palielinātās investīcijas pētniecībā un inovācijā Samazinātas turpmākās uzturēšanas un kapitāla izmaksas Kvalificētu darbavietu skaita pieaugums un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās Uzlabota ekonomiskā attīstība (darba vietu kvalitāte, ilgtspējīgas piegādes ķēdes utt.) Dabas kapitāla ekonomiskās atdeves palielināšanās Tehnoloģiskās gatavības un ieviešanas tempa palielināšanās Vietējā ekonomiskā aktivitāte un globālā savienojamība Vietējās uzņēmējdarbības un vietējo uzņēmumu/uzņēmējdarbības iniciatīvu attīstība Labāka atpazīstamība un zināšanu/tehnoloģiju nodošana vietējiem uzņēmumiem/uzņēmējdarbības iniciatīvām Jaunu ekonomikas modeļu, piemēram, tuvuma un koplietošanas ekonomikas, integrēšana
	Ietekme uz resursu efektivitāti Uzlabota atkritumu apsaimniekošana un efektivitāte Materiālu aprites un aprites ekonomikas plašāka ieviešana Uzlabota ūdens kvalitāte Uzlabots ūdens apsaimniekošanas process/īstenošana Ilgtspējīgas un noturīgas pārtikas ražošanas un piegādes sistēmas Pārtikas atkritumu samazināšanās Vietējās pārtikas ražošanas un patēriņa palielināšana Uzlabotas zemes izmantošanas pārvaldības metodes (saistībā ar bioloģisko daudzveidību)
	Ietekme uz bioloģisko daudzveidību Pilsētu mežsaimniecības paplašināšana, stādījumu izveide un augu veselības uzlabošana Samazināta kaitīgā ietekme uz vidi Palielinājies neinvazīvo sugu un apputeksnētāju skaits Uzlabota augsnes veselība Samazināts slimības uzliesmojuma/pandēmijas risks Palielināta ekoloģiskā apziņa Uzlabota biotopu savstarpējā savienojamība Uzlabota dabas atjaunošana

Resursi un/vai nākotnes platformas resursi/pakalpojumi, kam pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību

• NZC Impact Logic būs galvenais resurss, kas parādīs paredzamo tiešo un papildu ieguvumu savstarpējās saiknes ar starpposma rezultātiem, kas kartēti atbilstoši pilsētu izmēģinājuma Impact Pathways.
• Pilsētām šajā jomā sniegtie resursi ietvers sarakstu/izvēlni ar papildu ieguvumiem, kas jāuzskata par īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa rezultātiem, kurus paredzēts sasniegt un izvērtēt izmēģinājuma pasākumu ietvaros. Šis saraksts balstīsies uz pašreizējo darbu un resursiem, kas tiek izstrādāti saistībā ar MEL sistēmu un ietekmes loģiku, kā arī NZC tehnoloģisko risinājumu un pakalpojumu taksonomiju.
• NZC platformas ieteikumi par tehnoloģisko risinājumu un pakalpojumu izvēli palīdzēs pilotpilsētām novērtēt ārējos faktorus, kā arī identificēt un atzīmēt jebkādus riskus, kas saistīti ar DNSH principu pārkāpšanu, ieviešot inovācijas.
• Iepriekšējā sadaļā izklāstītā MEL sistēma un ietekmes loģika palīdzēs pilotpilsētām noteikt savu pasākumu riskus un negribētas sekas, vienlaikus ievērojot ES klimata un vides prioritātes un neradot tām būtisku kaitējumu.
• „Attiecībā uz platformu modulis „Call & Grant Management“ tiks izmantots, lai nodrošinātu visu ar izmēģinājuma pasākumiem saistīto ziņojumu operatīvo pārvaldību, kas ietvers galveno papildu ieguvumu rādītājus un vizualizāciju, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Pilotpilsētas.“
• Zināšanu krātuves ietvaros iekļauto tehnoloģisko un emisiju jomai specifisko risinājumu bibliotēkai ir jāpievieno atbilstošas papildu priekšrocības katram risinājumam

Ilustratīvi piemēri un gadījumu izpēte

• EIT Climate-KIC organizētā iniciatīva „Healthy, Clean Cities Deep Demonstration“ palīdzēja vairākām mērķtiecīgām ES pilsētām izveidot stratēģisku mācību praksi. Tās ietvaros tika kopīgi izstrādāta ietekmes loģika vietējā mēroga eksperimentiem un ieviesti „jēgas veidošanas“ cikli, lai iegūtu praktiski pielietojamus secinājumus, kas kalpotu par pamatu plānošanai un īstenošanai.
• ANO Attīstības programmas (UNDP) iniciatīva „Sensemaking“, kas izveidota 115 valstīs darbojošos „Accelerator Labs“ tīklam, izstrādāja un ieviesa sarežģītības un sistēmiskās domāšanas rīkus un metodes, lai veicinātu savstarpējās mācīšanās modeļus un paātrinātu mācīšanos visā publiskā sektora speciālistu globālajā kopienā, virzoties uz 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības mērķu (SDG) sasniegšanu.
• „Living Labs“ pieeja un tās īstenošana ar dažādu ES iniciatīvu palīdzību rada vidi, kurā daudzu dalībnieku koalīcijas ir spējušas pārbaudīt, izstrādāt un kopīgi radīt inovatīvus risinājumus, lai paātrinātu zināšanu apguvi par pilsētu problēmām. Piemēram: AMS institūts – pilsētu „Living Labs“.

Resursi un/vai nākotnes platformas resursi/pakalpojumi, kam pilsētām vajadzētu pievērst uzmanību

• Vadīja pilsētu klasteru darbseminārus, lai kopīgi izstrādātu pilsētu ietekmes ceļus, mācību mērķus un stratēģiju, novērtēšanas metodes, kā arī lai periodiski dalītos pieredzē ar citām pilotpilsētām.
• NZC Impact Logic un papildu materiāli (shēmas, metodes, rīki, gadījumu izpētes utt.), ko nodrošina platforma „Net Zero Cities“ un portāls.
• Sinerģija un sadarbība ar valsts mēroga iniciatīvu platformām, lai izplatītu NZC pilotpilsētu programmas gūto pieredzi valsts mērogā

ES misijas ir jauns elements pētniecības un inovāciju programmā „Apvārsnis Eiropa“ 2021.–2027. gadam. Tās atbalsta Eiropas Komisijas prioritātes, piemēram, Eiropas Zaļo darījumu, Eiropa, kas gatava digitālajam laikmetam, Vēža apkarošana un Jaunais Eiropas Bauhaus. Tika izveidotas piecas misiju padomes, kurās pulcējās vadošie eksperti, lai palīdzētu precizēt, izstrādāt un īstenot programmas “Apvārsnis Eiropa” misijas. 2020. gada septembrī misiju padome iesniedza galīgos ieteikumus Eiropas Komisijai. 2021. gada septembrī tika oficiāli uzsākta ES iniciatīva „100 klimatu neitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam“ — ES misija. (Pilsētu misija), un tika publicēts īstenošanas plāns.

NetZeroCities (NZC) ir četru gadu ilguma projekts, ko finansē pētniecības un inovāciju programma „Apvārsnis 2020“ un kura mērķis ir palīdzēt pilsētām pārvarēt pašreizējās strukturālās, institucionālās un kultūras barjeras, ar kurām tās saskaras, lai tās varētu sasniegt klimata neitralitāti līdz 2030. gadam.

NZC projekts piedāvā plašas iespējas saistībā ar sistēmiskām pārmaiņām, iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību, līdzdalības un inovatīvu pārvaldību, kapitāla un finanšu struktūru veidošanu, kā arī sociālajām inovācijām, lai nodrošinātu pilsētām piekļuvi nepieciešamajai ekspertīzei, kas vajadzīga, lai risinātu problēmas ceļā uz klimata neitralitāti.

NetZeroCities atzīst, ka pilsētām ir nepieciešams izstrādāt konkrētas stratēģijas, kas pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem, un atbalstīs tās, izstrādājot, popularizējot un integrējot jaunus un esošos rīkus, resursus un zināšanas vienotā platformā, kas visām pilsētām pieejama caur tiešsaistes portālu (Mission Platform). NZC misijas platforma sniedz atbalstu arī Klimata pilsētu līgumu kopīgā izstrādē ar vietējām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem. Klimata pilsētu līgumu izstrāde, parakstīšana un īstenošana ir galvenā iezīme ES misijā „100 klimata neitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam”. Lai gan šie līgumi nav juridiski saistoši, tie ir skaidrs un ļoti redzams politisks solījums ne tikai Eiropas Komisijai un valstu un reģionālajām iestādēm, bet arī iedzīvotājiem. Tajos tiks izklāstīti plāni, kā pilsēta sasniegs klimata neitralitāti līdz 2030. gadam, un iekļauts investīciju plāns.

Turklāt NZC projekta ietvaros tiks izsludināts atklāts uzaicinājums pieteikties pilotpilsētām. Ar NZC misijas platformas sniegto pakalpojumu, zināšanu un pieredzes atbalstu pilotpilsētas apņemsies īstenot pasākumus vienā vai vairākās emisiju jomās, lai pārbaudītu ceļus uz dekarbonizāciju, pārvarētu pārveides šķēršļus un, galu galā, paātrinātu savu ceļu uz oglekļa neitrālu pilsētu. Pilotpilsētas saņems dotācijas, lai atbalstītu eksperimenta īstenošanu, uzsverot sadarbību, pārdomāšanu un mācīšanos, kā arī identificējot gan šķēršļus pārmaiņām, gan iespējas daudzlīmeņu un daudzveidīgu pasākumu īstenošanai, lai tos pārvarētu.

Noderīgas saites un atsauces

• NetZeroCities, pieejams vietnē https://netzerocities.eu/
• ES iniciatīva „Klimatneitrālas un viedas pilsētas“ Īstenošanas plāns, 2021. gada septembris. — ES misija.
• Papildu dokumenti, tostarp informācijas pakete pilsētām, kas atrodama ES misijas mājaslapā: Klimatneitrālas un viedas pilsētas

Eiropas Zaļā vienošanās
Eiropas Zaļā vienošanās (ES Zaļā vienošanās) ir Eiropas Savienības atbilde uz klimata un vides problēmām, kas ir šīs paaudzes galvenais uzdevums. Tā ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā 2050. gadā nebūs siltumnīcefekta gāzu neto emisiju, kurā tiks aizsargāta vide un iedzīvotāju veselība un kurā ekonomiskā izaugsme nebūs atkarīga no resursu izmantošanas.

Praksē 2020. gadā apstiprinātais Eiropas Zaļais līgums ir Eiropas Komisijas politikas iniciatīvu kopums, kura galvenais mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība (ES) klimatu neitrālu līdz 2050. gadam. Tiks iesniegts arī ietekmes novērtējuma plāns, lai palielinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam vismaz līdz 50 % un virzītos uz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Plānots pārskatīt katru esošo tiesību aktu, ņemot vērā tā ietekmi uz klimatu, un ieviest jaunus tiesību aktus par aprites ekonomiku, ēku renovāciju, bioloģisko daudzveidību, lauksaimniecību un inovācijām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Zaļā vienošanās būs Eiropas "cilvēka uz Mēness brīdis". Von der Leyen iecēla Fransu Timmermanu par Eiropas Komisijas izpildviceprezidentu Eiropas Zaļās vienošanās jautājumos.

Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns ir Eiropas Zaļās vienošanās investīciju pīlārs. Lai sasniegtu 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, līdz 2030. gadam būs nepieciešamas papildu investīcijas 260 miljardu eiro apmērā gadā. Ir nepieciešama sistēma, lai pārvarētu plaisu starp politikas mērķiem un pieejamajiem ievērojamiem privātajiem finanšu resursiem. Šī sistēma būs vērsta uz klimata, vides un sociālajiem ieguldījumiem, pēdējos — tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar pāreju uz ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspējīgas Eiropas ieguldījumu plāns nākamajā desmitgadē, izmantojot ES budžetu un saistītos instrumentus, mobilizēs vismaz 1 triljonu eiro privātu un publisku ilgtspējīgu ieguldījumu.

CINEA
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) ir Inovāciju un tīklu izpildaģentūras (INEA) pēctece. Oficiāli izveidota 2021. gada 15. februārī, tā sāka darbību 2021. gada 1. aprīlī, lai īstenotu daļas no noteiktām ES programmām. CINEA spēlē galveno lomu ES Zaļās vienošanās atbalstīšanā, efektīvi un rezultatīvi īstenojot tās deleģēto programmu elementus: Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), “Apvārsnis Eiropa”, Inovāciju fonds (IF), LIFE programma, ES atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānisms, Taisnīgas pārejas mehānisms un Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonds. Tās deklarētā misija ir atbalstīt ieinteresētās personas Eiropas Zaļās vienošanās īstenošanā, nodrošinot augstas kvalitātes programmu pārvaldību, kas palīdz īstenot projektus, kuri veicina dekarbonizāciju un ilgtspējīgu izaugsmi.

„Horizon Europe“
„Horizon Europe“ ir vēsturē lielākā starpvalstu programma pētniecības un inovāciju atbalstam, un to īstenos ES. Šīs jaunās ES pētniecības un inovāciju programmas budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam būs aptuveni 95,5 miljardi eiro. CINEA pārvaldīs „Horizon Europe“ 5. klastera darba programmas, kas ietver klimata, enerģētikas un transporta jomas. „Horizon Europe“ 5. klastera klimata rīcības daļa ir atbildīga par mazināšanas un pielāgošanās stratēģiju un politikas virzienu izstrādi, lai risinātu globālo klimata krīzi, pamatojoties uz tās cēloņu, attīstības un ietekmes izpratni, kā arī trīs ES misijām (klimatu neitrālas un viedas pilsētas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, okeāni).

Kopumā paredzams, ka CINEA pārvaldīs budžetu līdz 15 miljardiem eiro programmai „Apvārsnis Eiropa“ saskaņā ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS).